Par budžeta sarunām ar valdību, aizdevējiem, to rezultātu un prognozējamajām sekām intervija ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētāju Andri Jaunsleini.
– Pašvaldību un valdības budžeta deķīša vilkšana katram uz savu pusi notiek ik gadu. Vai šā gada process ir ar ko īpašs?
– Sarunu process var sākties tad, kad valdībai ir skaidrs, ko tā grib sasniegt un ko var piedāvāt. Mums šī skaidrība bija, bet valdība tikai 20. novembrī beidzot izšķīrās par nostādnēm nodokļu politikā, kas skar pašvaldības, – iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un nekustamā īpašuma nodokli (NĪN). Normāli būtu, ja, kā iepriekš, notiktu kādas trīs tikšanās ar Finanšu ministriju (FM), bet mums bija tikai vienas sarunas, tiesa, stundas četras, bet jau pēc otrās stundas tās kļuva neefektīvas, jo nebija nekādas alternatīvas. Mērķis bija budžetu pieņemt ātri. Tas pazemina sarunu kvalitāti.
– Cīnījāties par pašvaldībām garantējamo nodokļu ieņēmumu procentu, panākot kompromisu 96%. Tas tik svarīgi, jo neticat, ka nodokļu ieņēmumu prognoze 2011. gadam ir reāla?
– Sākotnējais piedāvājums par 92% garantijām faktiski nozīmētu pašvaldību budžetu optimizēt par 70 miljoniem latu. Šogad, lai gan juridiski bijām tiesīgi plānot budžetu uz visiem 100% plānoto ieņēmumu, LPS aicināja pašvaldības plānot tikai uz garantētajiem 92% – par 45 miljoniem mazāku budžetu, par kādu ieņēmumi arī neizpildās. Garantiju mehānisms nostrādāja, un janvārī, februārī, notika kompensācija, jo pašvaldībām gada sākumā vienīgie ieņēmumi ir no IIN. NĪN sāk maksāt tikai no 15. marta, bet izdevumi tāpēc janvārī nav mazāki kā citus mēnešus.
– Tad, plānojot uzreiz zemākus izdevumus, nekādas būtiskas pašvaldības funkcijas necieta?
– Nebija neparedzētas problēmas, bet darba, izdevumu apjoms tika samazināts. Nav noslēpums, ka virkne pašvaldību resursu trūkuma dēļ strādā tikai četras dienas nedēļā. Redzam, ar kādām problēmām cīnās Ādaži, kas, nepaklausot mūsu aicinājumam, bija ieplānojuši 100% ieņēmumus, bet tas, protams, nav vienīgais iemesls, kāpēc šī pašvaldība nonāca līdz maksātnespējai. Līdzīgi ar NĪN. Ar valdību vienojāmies par ieņēmumiem tikai no nodokļiem no zemes, kas būtu 60 miljoni latu, jo par ēku nodokļiem gada sākumā vēl neviens nezināja – tiem aprēķinu veicām tikai septembrī. Kopā ar nodokļiem par ēkām un citām būvēm rēķini ir ap 90 miljoniem.
– Tā ir kaut kāda manipulācija ar skaitļiem? Jūs ziņojat par nepilnu 30 miljonu NĪN neizpildi, FM apgalvo, ka NĪN ieņēmumu plāns ir pārsniegts par 1,78 miljoniem latu?
– Tas ir drusku nekorekti. FM saka, ka ir pārpilde par tiem 60 miljoniem, bet godīgi nepasaka, ka daļa šo ieņēmumu trūkuma kompensējas no tās daļas, kas vēl sākotnēji netika ierēķināta, un daļu no tiem nesamaksātajiem nodokļiem no 60 miljoniem kompensē daļa, kas samaksāta no tiem papildus 30. Nav pašvaldībās finansiālās problēmas ne ar IIN, ne NĪN, jo budžets tika sastādīts ar mazāku ieņēmumu prognozi, bet nevar arī teikt, ka plāns ir pārpildīts.
– Vai šis nav viens piemērs tam, kā arī ar citiem skaitļiem spēlējas atkarībā no tā, ko grib pierādīt?
– Tāda tendence ir, un tā ir nepareiza. Mēs, piemēram, netaisāmies spēlēties, mums nekāda cita mērķa nav, savācot šos datus. Lai nebūtu subjektīvs viedoklis, uz 15. novembri, kad ir pēdējā maksāšanas diena, savācām operatīvo informāciju no visām 118 pašvaldībām, kas liecināja, ka teju 30% NĪN nav nomaksāti.
– Kas ir nemaksātāji? Trūcīgie, kas nevar samaksāt, aizbraukušie, apzinātie nemaksātāji?
– No sarunām ar pašvaldību vadītājiem saprotu, ka lielākoties ir juridisko personu maksātnespēja un bankrots, ir arī cilvēki, kam ir trūcīgās personas statuss, kam ir parādi arī par siltumu. Ja ir ļaunprātīgais nemaksātājs, dome lemj par parāda piedziņu bezstrīdus kārtībā un lēmumu nosūta tiesu izpildītājam. Ja cilvēkam ir nauda. Ja viņam nekā nav, nav jēgas to darīt, jāmeklē citi risinājumi.
– Bet par 3% palielināts NĪN par neapstrādātu lauksaimniecības zemi šķiet loģisks priekšlikums. Kas jums tur nepatīk?
– Problēmu redzam apstrādātās un neapstrādātās zemes novērtēšanā, kas netiek iemērīta precīzi instrumentāli, bet ko Lauku atbalsta dienests veic tikai vizuāli un uz kā pamata pašvaldības sagatavo nodokļa paziņojumus. Mēs sakām, ka var sanākt problēmas, ja nodokļa maksātājs to apstrīd. Precīza nomērīšana maksā dārgi, dienestam nav tādas naudas.
– Tad varbūt jārisina šī problēma, nevis jāatsakās no idejas kā tādas?
– Neprasām atteikties no idejas, bet sakām, ka potenciālo miljonu latu no šā nodokļa mēs negribētu likt bāzē, jo neesam pārliecināti, ka to izdosies savākt. Domājam, ka ir godīgi brīdināt par riskiem. Nodokli vajadzētu celt vēl augstāk, lai ieņēmumi no tā kompensētu kaut daļu iemērīšanas izdevumu.
– LPS prasīja valdībai palielināt garantētā minimālā ienākuma (GMI) valsts maksāto daļu no 50% līdz 75% un dzīvokļa pabalsta daļu trūcīgām personām no 20 līdz 50%. Vai jūsu lūgumam mainīt šīs proporcijas ir filozofisks vai tikai finansiāls pamats?
– Gan filozofisks, gan finansiāls. GMI pēc būtības un struktūras ir valsts pabalsts, ko atzīst arī ārvalstu eksperti. Valsts to savulaik ieviesa, un valstij to arī vajadzētu finansēt. Kad valstij nebija naudas, tā nefinansēja, tagad vienojāmies, ka valsts to sāk finansēt 50% apmērā. Ņemot vērā, ka trūcīgo skaits tuvojas 200 000, kas varbūt pat tiks pārsniegts, ka šoziem pieaugs arī izmaksas par apkuri, ka pašvaldībām būs vairāk izdevumu par dzīvokļa pabalstiem, prasījām GMI valsts daļu palielināt līdz 65%.
Dzīvokļa pabalsti tiek noteikti atsevišķi katrā teritorijā, jo atšķirīgi ir tarifi. Radām kompromisu, ka valsts te piedalās ar 20%, lai gan runājām par 50% valsts dalību. Ja dzīvokļa pabalsta finansēšanā piedalītos vairāk, tad tā būtu ieinteresēta censties nepalielināt izmaksas, kas skar mājokli, nepaaugstināt PVN, tarifus, ko apstiprina regulatorā, gāzes cenu. Šodien valstij ieinteresētības īsti nav.
– Tad jūs gribat valsti tādā veidā paaudzināt?
– Mēs gribam ieinteresēt ekonomiski. Ja valsts darbības dēļ šīs izmaksas strauji nepieaug vai pat samazinās, valsts līdzdalība finansiāli arī samazinās. Citi mehānismi nedarbojas.
– No vienas puses, pašvaldības raud, ka trūkst naudas pabalstiem, tajā pašā laikā Valsts kontrole (VK) un Labklājības ministrija (LM) atklājušas pārkāpumus atsevišķās pašvaldībās pabalstu izmaksā, ka trūcīgas ģimenes statuss piešķirts ģimenēm, kurām pieder vairāki nekustamie īpašumi, transportlīdzekļi vai kurām ir salīdzinoši lielāki ienākumi. Pašvaldības nepamatoti piešķīrušas GMI pabalstos 116 371 latu. Tie ir tikai atsevišķi gadījumi?
– Domāju, ka atsevišķi gadījumi. Problēma ir arī tā, ka Ministru kabineta (MK) noteikumi par pabalstu piešķiršanu vairākos punktos ir izplūduši un dažādi traktējami. Turklāt sociālie darbinieki ir ļoti noslogoti.
Man nepatīk arī veids, kā VK izsaka pārmetumus, neskatās, vai šie pārkāpumi ir pēc būtības, vai formāli un vai tur nevajadzētu dot kādas rekomendācijas, kā izlabot normatīvos aktus. Ne no viena VK atzinuma neesmu redzējis, ka tā paskatītos tā: palīdzība faktiski šiem cilvēkiem pienācās, bet nebija kaut kas atbilstošs noteikumiem un jālabo šie noteikumi. VK ir cita attieksme.
– Kā rīkosies ar nelikumīgi izmaksāto naudu?
– Ja LM konstatē, ka pabalsts izmaksāts nelikumīgi, pašvaldība nesaņem savus 50% no valsts par GMI vai 20% par dzīvokļa pabalstu. Un tad pašvaldība skatās, vai tā piedzen no cilvēka, kas pieņēmis lēmumu, vai citādi. Bet ceru, ka apzināta rīcība tur nav, lai gan no negodīgiem cilvēkiem pilnībā jau neviens nav pasargāts.
– Minimālās algas palielināšanu valdība pasniedz teju kā dāvanu tautai, par ko pašvaldības īpaši nepriecājas.
– Mēs no Centrālās statistikas pārvaldes gaidām datus, par to, cik cilvēki pašvaldībās saņem minimālo algu. Līdz šim viņu bija ļoti liels īpatsvars. Minimālās algas palielināšana visvairāk noslogos tieši pašvaldības, kas prasīs papildu izdevumus no to budžeta. Atšķirībā no privātā sektora, par ko nevaram būt pārliecināti, ka tur uzrādītā alga tiešām ir vienīgais darbinieku ienākums, pašvaldību darbinieki nekādus citas blakus ieņēmumus nesaņem.
– Bet tā jau būs tikai naudas pārlikšana no vienas valsts kabatas otrā, no tā naudas vairāk nekļūs!
– Tāpēc jau es un kolēģi uzskatām, ka primārais ir ar nodokļiem neapliekamā minimuma (NM) celšana, kas daudz efektīvāk palīdzētu cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem. Valdība saka: iznāk milzīga IIN bedre, kas arī pārceļas uz pašvaldībām. Mēs uzskatām, ka līdz ar NM paaugstināšanu strādājošajiem būs lielāka vēlme legalizēties un palielināsim nodokļu maksātāju skaitu, gūstot kopumā lielākus ieņēmumus nekā ceļot nodokļus. Šis plāns, protams, darbotos ar zināmu laika nobīdi.
– Valdība cenšas iegalvot, ka no šā budžeta ieguvēji būs cilvēki ar mazākiem ienākumiem, lai gan, sarēķinot, ieguvumi ir santīmos. Redzat šim budžetam kaut kādu mērķtiecīgu virzību vai tikai knibināšanos ap skaitļiem?
– Jā, tā vairāk ir knibināšanās, un ieguvumi tiešām mērāmi santīmos. Vienīgais labums – ir signāls, ka šajā virzienā sāk kaut ko darīt. Bet neapliekamā minimuma celšana no 35 līdz 45 latiem, atvieglojums par apgādājamo no 63 līdz 70 latiem ir par maz, jāņem vērā vēl arī palielinātās izmaksas līdz ar PVN kāpumu, inflāciju. Mēs piedāvājām sastādīt plānu un aizdevējiem piedāvāt šo NM palielināšanu, pārliecināt par pozitīvo legalizācijas efektu, runāt, ka vajadzīga aizņēmuma nauda iesākumam, kamēr šis process iekustas, lai piebērtu sākotnējo bedri. Kad nauda ienāktu, aizņēmumu dzēstu. Lēsām, ka divu gadu laikā šis plāns varētu nostrādāt. Bet tas prasa visiem milzīgu darbu.
[Pilnu intrevijas tekstu lasiet laikrakstā NRA]