Vaivoda tiesā atklājas kukuļošanas virtuve

Pirms divām nedēļām tiesā uz jautājumiem atbildēja galvenais liecinieks apsūdzībā pret agrāko Rīgas domes satiksmes departamenta direktora p.i. Jāni Vaivodu un uzņēmēju Pāvelu Tomiļinu. Bijušais satiksmes ministra padomnieks Jānis Meirāns detaļās izklāstīja par 50 000 eiro kukuļa piedāvājumu, ko saņēmis. Uz tiesu sniegt liecības bija aicināts arī Saeimas deputāts Oļegs Burovs, pret kuru arī noticis KNAB izmeklēšanas eksperiments, bet viņu uzklausīt tiesa vēl nepaspēja. Vienlaikus ar aizstāvēšanos krimināllietā Vaivods cenšas atgriezties departamenta vadītāja amatā un pagaidām tiesas viņam bijušas labvēlīgas, noskaidrojis LTV raidījums “de facto”.

Tiesas prāva korupcijas lietā pret iepriekšējo Ārtelpas un mobilitātes departamenta (agrāk Satiksmes departamenta) vadītāju Vaivodu un uzņēmēju Tomiļinu aprīļa vidū atsākās ar apsūdzības nolasīšanu. Prokurora ieskatā, sarunas par kukuļa maksāšanu notikušas, lai iegūtu īpašumtiesības uz zemi.

“Tomiļins ierosināja un ar Vaivodu vienojās, ka Vaivods kā starpnieks Tomiļina un SIA “Ošānis” interesēs piedāvās kukuli, tas ir naudu 50 000 EUR apmērā, tas ir, materiālo vērtību lielā apmērā, kādai Satiksmes ministrijas amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, panāktu, ka Satiksmes ministrija atsakās no savām pirmpirkuma tiesībām uz iepriekš minētajiem zemes gabaliem,” apsūdzību nolasīja prokurors Kaspars Andruškins.

Runa ir par zemesgabaliem pie lidostas “Rīga”. Tos 2022. gadā izsolē no Rīgas domes nopirka Lietuvas holdingam piederošs uzņēmums “Cella investment 3”. Taču jauno īpašnieku nereģistrēja zemesgrāmatā, jo Satiksmes ministrija nebija atteikusies no šīm zemēm.

Pircēju partneris un konsultants darījumā bija Tomiļins, kurš pēc palīdzības vērsās pie Vaivoda. Savukārt Vaivods uzrunāja tā brīža satiksmes ministra padomnieku Jāni Meirānu.

“Tikšanās laikā Vaivods lūdza Meirānam padomu un palīdzību, atrisināt augstāk minēto jautājumu, norādot, ka uzņēmēji nepaliks parādā,” tiesā sacīja prokurors.

Meirāns tiesā sniedza liecību, atklājot sīkas detaļas no sarunām ar Vaivodu. Abu valsts amatpersonu darba pienākumos neietilpa pie lidostas esošo zemesgabalu īpašumtiesību kārtošana, tādēļ jau pēc pirmajiem Vaivoda mājieniem Meirāns devās pie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja.

Lūk, īss fragments no Vaivoda advokāta Artūra Zvejsalnieka jautājumiem Meirānam:

- Zvejsalnieks: Jūs tad faktiski tomēr Vaivodam nenorādījāt, ka šis jautājums neietilpst jūsu [kompetencē], ka jārunā ar kādu citu cilvēku, un jūs sākāt, teiksim tā, tēlot detektīvu...

- Meirāns: Tieši tā. Turpmākās darbības pēc šī piedāvājuma saņemšanas jau bija atbilstoši KNAB norādēm.

Advokāti Meirānu iztaujāja vairākas stundas. Pamatā par ierakstītajām sarunām starp viņu un Vaivodu.

- Zvejsalnieks: Sarunā es nedzirdu 50 000 eiro. Es tikai dzirdu: “Tur gāja kaut kādas summas nu ap virs 50”.

- Meirāns: Jā, tur bija tieši 50 000 tā summa, ko es vēl pārprasīju, vai tas ir tikai man vai jādalās arī būs ar Vaivoda kungu, uz ko saņēmu atbildi, ka tas ir tikai man.

Meirāna un Vaivoda tikšanās reizēs, kas bija izstieptas vairāku mēnešu garumā 2023. gada nogalē un 2024. gada sākumā, apspriesti gan konkrēti dokumentu projekti, kas no ministrijas tiek sagaidīti, gan runāts par samaksu kriptovalūtā, gan avansa ieskaitīšanu.

- Meirāns: Jā, lai nostiprinātu šo lietu, vajadzēja kaut kādu fiziski šo pretlikumīgo labumu saņemt. Jautājums bija par priekšapmaksu. Atbilde no Vaivoda kunga bija, ka minētais uzņēmums jau iepriekš ir kādam jau maksājis vai kaut kā nelikumīgas darbības veicis šajā konkrētajā lietā, bet viņus uzmeta, respektīvi, neko neizdarīja, un tādēļ viņi tagad negrib maksāt priekšapmaksu jeb kaut kādu avansu.

Vienā no sarunām Vaivods esot Meirānam telefona ekrānā parādījis, ka kukulis varētu tikt nodots kriptovalūtā, kas Meirānam radīja praktiskus jautājumus.

- Zvejsalnieks: Un tad jūs jautājat: “Tu pats ar kripto nestrādā?” Tātad, ko jūs gribat noskaidrot?

- Meirāns: Nu vai Vaivoda kungs pats strādā ar kriptovalūtām vai nē?

- Zvejsalnieks: Un viņš atbild: “Nē, nē, nē, nē, nē. Es tāpēc saku, es negribu. Nē, nē, nē, ne zināt, nē. Mazāk zinu, labāk guļu.” Ko jūs ar to sapratāt?

- Meirāns: Sapratu, ka Vaivoda kungs ikdienā ar kripto nestrādā.

Līdz maksājumam sarunu dalībnieki tā arī beigās netika.

Pēc tiesas sēdes Vaivods raidījumam “de facto” komentāru par Meirāna liecībām nesniedza. Taču sēdes sākumā gan Vaivods, gan Tomiļins neatzina vainu prokurora nolasītajā apsūdzībā.

Uz tiesu sniegt liecības bija uzaicināts arī Saeimas deputāts, ilggadējs Rīgas pašvaldības darbinieks un vēlāk domnieks un pat mērs Oļegs Burovs.

Burovam KNAB izmeklētajā lietā bija liecinieka statuss. Viņš iepriekš medijiem skaidroja, ka investori no Lietuvas vērsās pie viņa pēc konsultācijām, jo viņš par lidostas zemēm bijis labi informēts.

Tomiļina advokāte Vera Mihaiļenko tiesas sēdē atsaucās uz pērn 19.februārī notikušu sarunu starp Meirānu un Vaivodu, kurā Meirāns izteicies, ka “šajā situācijā ir iesaistīts arī Oļegs” un ka viņš Meirānam “spietojot apkārt un ka viņš viņiem jau palīdz.”

Uz advokātes jautājumu Meirāns apstiprinoši atbildēja, ka runa bija par Oļegu Burovu.

No Meirāna liecībām un lietas materiāliem izriet, ka Saeimas deputāts Burovs par zemes gabaliem uzrunājis tā brīža satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P). Ministrs viņu pārsūtījis runāt ar Meirānu, kurš operatīvās lietas ietvaros sadarbojies ar KNAB.

Meirāns apstiprināja, ka arī pret Burovu ticis veikts izmeklēšanas eksperiments, taču Burova darbībās, acīmredzot, neko pretlikumīgu nekonstatēja, jo viņam lietā ir liecinieka statuss. “Burova kungs man neko nepiedāvāja,” sacīja Meirāns.

Tiesa nepaguva līdz minētās sēdes beigām uzklausīt Burovu. Tādēļ viņa iztaujāšanu pārcēla uz jūliju.

“de facto” interese par Burova lomu lidostas zemju strīda risināšanā viņu pašu jūtami aizkaitināja. Sazvanīts Burovs atbildēja, ka vispirms sniegs liecības tiesai un tikai pēc tam būs gatavs atbildēt uz jautājumiem.

Ļoti iespējams, ka liecinieka Burova vairīšanās izteikties par palīdzību Lietuvas investoriem saistīta ar jūnija sākumā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Komfortablāk viņam būs uz jautājumiem atbildēt jūlijā, kad vēlēšanas jau būs aiz muguras.

Vienlaikus ar krimināllietas iztiesāšanu turpinās strīds starp Rīgas domi un Vaivodu par viņa atbrīvošanu no darba Ārtelpas un mobilitātes departamentā. Divas tiesu instances lēmušas Vaivodam par labu, bet atrisinājuma vēl nav.

“Esmu darba tiesiskajās attiecībās. Bija dīkstāves periods. Dīkstāves periods ir beidzies. Ir bijuši uzdoti kaut kādi konkrēti pienākumi. Šobrīd ar tiesas lēmumu ir apturēts arī šis rīkojums par noteiktu pienākumu pildīšanu. Gaidām nākamo tiesas lēmumu,” darba attiecības ar pašvaldību izklāstīja Vaivods.

Pašvaldība Vaivodu atjaunojusi nevis departamenta direktora amatā, bet biroja vadītāja un vietnieka amatā, kam viņš pats nepiekrīt.

“Tiesa vienkārši teica atjaunot līdzšinējā amatā, un tajā mirklī radās strīds, kāds ir viņa līdzšinējais amats. Pats Vaivods, nezin kāpēc, uzskata, ka tas ir viņam direktora amats. (..) Tur mēs esam stingrā pozīcijā, ka mēs viņam neļausim pildīt iestādes vadītāja pienākumus, kur nu vēl pie šāda kriminālprocesa,” saka Rīgas pilsētas izpilddirektora padomnieks Māris Knoks.

Vaivodam pagaidām ar tiesas lēmumu tiek maksāta departamenta direktora alga 4676 eiro apmērā, kas ir par tūkstoti vairāk nekā pienāktos kā biroja vadītājam.