Kam VID grasās pievērst lielāko vērību, lai Latvijā apkarotu ēnu ekonomiku?

VID vadītāja norādīja, ka patlaban nodokļu ieņēmumi pildās labi, piemēram pērn nodokļu ieņēmumu plāns paredzēja 9,667 miljardu eiro ieņēmumus, bet plāna izpilde bija 10,06 miljardi eiro, kas ir par 4,1% vairāk. Savukārt šogad pirmajā ceturksnī plāns paredzēja 2,371 miljarda eiro ieņēmumus, bet izpilde ir 2,716 miljardi eiro jeb par 14,5% vairāk, nekā plānots.

Jaunzeme īpašu pieaugumu atzīmēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieņēmumos.

Kā galveno rādītāju, kas ļauj aplēst ēnu ekonomikas apmēru, Jaunzeme minēja nodokļu plaisas un norādīja, ka vairākos nodokļos plaisa pēdējos gados ir būtiski samazinājusies līdz līmenim, par kuru zemāku diez vai izdošoties sasniegt. Tostarp akcīzes nodokļa plaisa samazinājusies līdz 5,6% no 12,3% 2013.gadā, bet pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa - līdz aptuveni 5% no 29,8% 2010.gadā.

Jaunzeme īpaši atzīmēja, ka PVN karuseļu shēmas šobrīd praktiski vairs nav īstenojamas.

Vienlaikus Jaunzeme norādīja, ka joprojām ir būtiska IIN plaisa un VSAOI plaisa, kuras abas ir 16,8% apmērā un lielākas nekā Eiropas Savienībā vidēji. Lai gan kopš 2016.gada tās ir samazinājušās no 18%, tomēr, pēc Jaunzemes teiktā, VID vēlētos lielāku progresu šo plaisu mazināšanā.

Savukārt nedeklarētās darba samaksas īpatsvars patlaban ir 17,1%, tāpēc tās samazināšana arī ir viena no VID prioritātēm.

Jaunzeme uzsvēra, ka arī turpmāk VID izmantos riskos balstītu pieeju, lai atklātu un kontrolētu tos uzņēmumus, kuros darba samaksa ir būtiski mazāka nekā nozarē vidējā.

Jau ziņots, ka valdība marta beigās apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavoto Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2021./2022.gadam, kas kā prioritāti definē cīņu pret tā dēvēto aplokšņu algu maksāšanu.

Ņemot vērā dinamisko notikumu gaitu un mainīgos apstākļus, plāns ir izveidots kā atvērta tipa dokuments, lai operatīvi varētu veikt papildinājumus un integrēt jaunas iniciatīvas.

Aplokšņu algu mazināšanai veicami pasākumi attiecībā uz nelegālas izcelsmes skaidras naudas avotiem, katrā konkrētajā tautsaimniecības nozarē atbildīgajām ministrijām sadarbībā ar šīs nozares ekspertiem identificējot apstākļus un faktorus, kas sekmē neuzskaitītu skaidras naudas līdzekļu izcelsmi un tālāku apriti, tostarp aplokšņu algu izmaksās.

Pieci rīcības virzieni aplokšņu algās maksājamo līdzekļu izcelsmes avotu mazināšanai ir nereģistrētas saimnieciskās darbības mazināšana, nedeklarētas nodarbinātības un neuzrādītas darba samaksas izskaušana, neuzskaitītu darījumu un nelegālas preču aprites ierobežošana, skaidras naudas neuzskaitītas un nekontrolētas aprites novēršana, kā arī nodokļu nomaksas veicināšana un ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna projekta pasākumu īstenošana.

Plāns paredz mazināt Covid-19 pandēmijas rezultātā veikto ierobežojumu ietekmi uz krīzes skartas nozares darbību, nodrošinot apstākļus nozares darbības sekmīgai atsākšanai vai darbības transformācijai, veikt plānveidīgus pasākumus nodokļu maksāšanas disciplīnas ievērošanai nekustamā īpašuma nomas pakalpojumu jomā, pastiprinātu uzmanību pievēršot fiziskajām personām, kuras ievieto sludinājumus interneta tīmekļvietnēs, reklamējot saimniecisko darbību, ierobežot nelegālā audiovizuālā tirgus izplatīšanu.

Tāpat plāns paredz normatīvos definēt savvaļas velšu apmēru pārvadājuma laikā, lai mazinātu nereģistrētas saimnieciskās darbības risku un izvairīšanos no nodokļu nomaksas savvaļas velšu ieguves jomā.

Paredzēts arī pilnveidot profesionālās pilnveides izglītības un pieaugušo neformālās izglītības ieguves procesu skaistumkopšanas nozarē, izglītības iestādei nodrošinot tā kvalitāti un atbilstošu informāciju izglītojamajiem un sabiedrībai par šiem izglītības veidiem, normatīvos noteikt regulējumu par attālinātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.

Plāns paredz izstrādāt tiesiskā regulējuma projektu, kas nodrošinātu kvalitatīvu ugunsdrošības pakalpojumu saņemšanu, izveidot apsardzes darbības reģistru, izvērtēt iespēju noteikt apsardzes komersantiem arī fiziskajā apsardzē izmantot apsardzes vadības centru.

Tāpat plāns paredz mazināt iespējas pretlikumīgai bezdarbnieka statusa izmantošanai, kad vienlaicīgi ar bezdarbnieka pabalstu personas saņem grāmatvedībā neuzskatītu atalgojumu jeb aplokšņu algas, kā arī mazināt darba ienākumu izmaksas, kas veiktas neieturot nodokļus, īstenojot mērķtiecīgus nodokļu administrēšanas pasākumus aplokšņu algu ierobežošanai. Plāns paredz arī pārskatīt esošo sodu praksi aplokšņu algu maksāšanas lietās un izvērtēt piemēroto sodu atbilstību nodarījumam un veicināt parādsaistību godīgu nomaksu.

Plānā paredzēts efektivizēt pasākumus, kas vērsti uz ārzemnieku piesaisti nodarbinātības jomā un sadarbību starp iestādēm to kontrolē.

Tāpat plānā paredzēts ierobežot nereģistrētu nodarbinātību augļkopības un dārzeņkopības nozarē.

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns paredz veicināt informācijas apmaiņu un valsts iestāžu savstarpējo sadarbību zemes dzīļu resursu ieguves atbilstības nodrošināšanai, mazināt atradnēs iegūto derīgo izrakteņu vai būvniecības procesā iegūto dabas resursu realizāciju saimnieciskajā darbībā, neuzskaitot to apjomu un nesamaksājot noteikto dabas resursu nodokli, un nodrošināt atbilstošu kontroles vidi zemes dzīļu atradnēs izmantoto resursu izmantošanā būvniecībā.

Plānā paredzēta arī nelegālo atkritumu aprites ierobežošana.

Paredzēta arī uzskaites pilnveidošana darījumiem, kuros tiek izmantoti maksājumu karšu POS termināli. Plāns paredz novērst digitālo maksājumu sistēmas izmantošanu nekontrolētu un neuzskaitītu norēķinu veikšanai uzņēmējdarbībā.

Plāns paredz mazināt iespējas un motivāciju organizētās noziedzības grupējumiem veidot un izmantot nelegālās cigarešu ražošanas iekārtas, kā arī samazināt nelegālas izcelsmes degvielas apgrozījumu un paaugstināt kontrabandas apkarošanas iespējas uz Eiropas Savienības ārējās robežas.

Ierobežošanas plāns paredz arī nodrošināt "caurspīdīgumu" zāļu lieltirgotavu un zāļu ražotāju savstarpējos līgumos par zāļu realizāciju.

Plānā paredzēta arī mājdzīvnieku aprites izsekojamības pastiprināšana un nekontrolētas pavairošanas un tirdzniecības novēršana.

Tāpat plāns paredz samazināt nelicencēto interaktīvo azartspēļu īpatsvaru.

Plānā paredzēts ierobežot skaidras naudas darījumus un skaidras naudas apriti, tostarp mazināt skaidras naudas lietošanas slieksni. Plāns paredz neuzskaitītas, nelikumīgi vai noziedzīgi iegūtas skaidras naudas aprites mazināšanu pār valsts robežu.

Paredzēts izstrādāt normatīvo regulējumu par ikgadējo vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas pienākumu. Paredzēts arī noteikt pienākumu kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem sniegt informāciju VID par juridisko personu kontu apgrozījumu.

Plānots noteikt būvkomersantiem pienākumu veikt darba spēka nodokļu uzskaiti objektu līmenī un ieviest nodokļu samaksas kontroles mehānismu, kā arī veicināt caurspīdīgu savstarpējo norēķināšanos publiskajos būvdarbu līgumos. Būvniecības nozarē paredzēts izvērtēt solidārās atbildības ieviešanu, kā arī noteikt pienākumu kārtot uzņēmumu grāmatvedību elektroniskā formātā - izrakstīt strukturētus e-rēķinus.

Tāpat plānā paredzēts mazās uzņēmējdarbības grāmatvedības kārtošanas vienkāršošanas process.

Iepriekšējais Ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu plāns bija periodam no 2016. līdz 2020.gadam. Jaunais plāns gatavots, uzklausot tautsaimniecības nozaru asociācijas, uzņēmējus un ekspertus, kā arī nozaru ministrijas par konstatētiem ēnu ekonomiku veicinošiem faktoriem un priekšlikumiem turpmākajam darbam ēnu ekonomikas mazināšanai konkrētās tautsaimniecības nozarēs un valstī kopumā.