Regulators norāda, ka maijā par karsto ūdeni vai apkuri var nākties maksāt vairāk 

© Raitis Plauks/F64

Noslēdzoties valsts atbalstam energoresursu sadārdzinājuma kompensēšanai, maijā par karstā ūdens apgādi vai apkuri var nākties maksāt vairāk nekā gada pirmajos četros mēnešos, norādīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāvji.

Šā gada pirmajos četros mēnešos bija spēkā mājsaimniecību lietotājiem tika piemērots valsts noteiktais maksimālais siltumenerģijas tarifa līmenis - 68 eiro par megavatstundu (MWh) -, ņemot vērā, ka spēkā esošie tarifi vietām Latvijā bija augstāki par minēto līmeni.

No 1.maija situācija mainījusies 14 SPRK regulēto komersantu lietotājiem vairākās apdzīvotās teritorijās, kur, beidzoties atbalstam, mājsaimniecībām tiek piemēroti spēkā esošie tarifi, kas pārsniedz 68 eiro par MWh. Siltumapgādes gala tarifu SPRK nosaka ap 70 siltumapgādes komersantu dažādās apdzīvotās vietās Latvijā.

SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola atzīmē, ka regulators aicina klientus būt vērīgiem, informētiem, zināt savas tiesības un iespējas, lai izvērtētu sev piemērotāko risinājumu siltumenerģijas un karstā ūdens pakalpojuma saņemšanai. Jo īpaši, ņemot vērā, ka par šiem pakalpojumiem maijā var nākties maksāt būtiski vairāk nekā aprīlī.

"Izvērtēt var arī tādas iespējas kā, piemēram, pakalpojumus pārtraukt uz laiku vai tos izmantot efektīvāk - šādi lēmumi ir tieši pašu lietotāju izvēle, nevis siltumenerģijas komersanta vai pašvaldības," uzsver Ozola.

Savukārt Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis akcentē, ka brīdī, kad siltumenerģijas izmaksas strauji pieaug, ir jāsalāgo klientu komforta līmeņa vēlmes ar maksātspēju. Iespējas ietaupīt ir vairākas, tomēr svarīgi arī gudri izvērtēt visus "par" un "pret". Piemēram, samazinot karstā ūdens temperatūru, jāuzmanās par veselības apdraudējumu legionellu baktēriju savairošanās gadījumā.

Atslēdzot karsto ūdeni, var pieaugt individuālo ūdens sildītāju skaits, kas, pārslogojot mājas elektrības tīklus, var radīt ugunsbīstamības risku. Tiesa gan, daudzdzīvokļu māju īpašniekiem vienoties par konkrētu lēmumu ir sarežģīti, tamdēļ jāvadās pēc vairākuma principa, savukārt pārvaldniekiem jāpalīdz rast kompromisu, skaidro Beikmanis.

Saskaņā ar noslēgto līgumu starp siltumenerģijas komersantu un pakalpojuma saņēmēju, siltumenerģijas pakalpojumu sniedzējam ir pienākums siltumenerģiju piegādāt lietotājam līdz ēkas ievadam.

SPRK pauž, ka nepieciešamības gadījumā finansiālu atbalstu siltumapgādes pakalpojuma izmaksu segšanai maznodrošinātās un trūcīgās personas var saņemt, vēršoties pašvaldības sociālajā dienestā. Iedzīvotāji var vērsties arī pie pakalpojuma sniedzēja vai apsaimniekotāja (daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji, kuri neizmanto tiešos norēķinus), lūdzot iespēju izmantot izlīdzinātos maksājumus. Piedāvāt izlīdzinātu vai speciālu atmaksas grafiku nav komersantu pienākums, taču daļa šādu iespēju saviem lietotājiem piedāvā.

Latvijā

Piektdien, 22. novembrī, kanālā TV6 noslēdzās realitātes šovs “Lauku sēta”, kur finālā vairākās kārtās sacentās gaujieniete Alise Lūse, saimnieciskais Aksels Lazda, kurzemniece Sindija Ruzaiķe, sporta treneris Everts Grants un mērķtiecīgā dobelniece Sintija Špetere Pakule, kura šovam pieteicās, lai tajā beidzot uzvarētu sieviete. Spraigā un sīvā konkurencē uzvaru izcīnīja tieši Sintija, kura ieguva vasaras laikā kopīgi nopelnīto naudas balvu 9700 eiro apmērā no "Banknote".

Svarīgākais