Latvija vienpusēji lauzīs sadarbības līgumu ar Krieviju kultūras jomā

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Lai vienpusēji pārtrauktu 2002.gada 14.martā Maskavā parakstīto Latvijas Kultūras ministrijas (KM) un Krievijas Kultūras ministrijas vienošanos par sadarbību kultūras jomā, valdība šodienas sēdē apstiprināja īpaši izstrādātus Ministru kabineta (MK) noteikumus.

Kā informē KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, vienlaikus par spēku zaudējušu tiek atzīts MK 2002.gada 4.janvāra rīkojums par KM un Krievijas Kultūras ministrijas vienošanos par sadarbību.

Kokale atzīmē, ka pēc 24.februāra Krievijas militārā iebrukuma un karadarbības Ukrainā, Krievijas starptautisko tiesību acīmredzamiem, rupjiem un sistemātiskiem pārkāpumiem ir būtiski mainījušies apstākļi, kādos KM piekrita slēgt vienošanos par sadarbību kultūrā ar Krievijas Kultūras ministriju.

Pēc viņas paustā, arī iekšpolitiskā situācija Krievijā ir būtiski mainījusies - valsts vara ierobežo iedzīvotāju vārda brīvību, apziņas brīvību, īsteno cenzūru, ierobežo radošuma brīvības izpausmes, kā rezultātā kultūras apmaiņa jaunajos apstākļos, notiekot karadarbībai Eiropas centrā, ar agresorvalsti ir padarīta par neiespējamu.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) pauž gandarījumu, ka šis jautājums beidzot ir atrisināts arī juridiski, tam bija nepieciešama virkne procedūru un konkrētajā gadījumā arī MK lēmums. Viņš uzsver, ka patlaban nav iedomājama sadarbība kultūrā ar valsti, kas izraisījusi asiņainu karu, kurā cieš un dzīvības zaudē miermīlīgie iedzīvotāji, kurā tiek bombardētas kultūrvērtības un infrastruktūra.

"Mēs esam pilnībā pārtraukuši jebkādu sadarbību ar [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina režīmu, līdz brīdim, kad no Ukrainas teritorijas tiek izvesti Krievijas bruņotie spēki un pilnībā atjaunota Ukrainas teritoriālo integritāte un suverenitāte. Tad, kad Krievijā notiks varas un valsts attīstības kursa maiņa uz mūsdienīgu, demokrātisku iekārtu, visticamāk tiks atjaunotas arī kultūras saites valstiskā līmenī," norāda ministrs.

Viņš arī piebilst, ka šī līguma laušana tomēr neizslēdz sadarbību ar tiem Krievijas māksliniekiem, kuri nosoda Putina asiņaino režīmu.

Kokale skaidro, ka KM iniciēs Krievijas pusei starpvalstu vienošanās izbeigšanu ārpus kārtas jau pēc trīs mēnešiem. Ja iebildumi no Krievijas puses tiks saņemti, vienošanos tiks izbeigta kārtībā, kas neparedz otras puses piekrišanas nepieciešamību. Tādējādi vienošanās zaudēs spēku vai nu pēc trīs mēnešiem no Latvijas paziņojuma par vienošanās denonsēšanu saņemšanas brīža, ja šo trīs mēnešu laikā netiks saņemts Krievijas iebildums, vai arī vienošanās formāli paliks spēkā līdz šī perioda beigām.

KM pārstāve uzsver, ka abu valstu vienošanās mērķis bija paplašināt un pilnveidot sadarbību praktiski visās kultūras un mākslas jomās, veicināt tiešu sadarbību starp kultūras institūcijām, radošajām savienībām un kultūras un mākslas darbiniekiem. Lai īstenotu noslēgto vienošanos, tika paredzēta sadarbības programma starp abu valstu Kultūras ministrijām par kopīgu projektu sagatavošanu un īstenošanu. Vienošanās realizācija tika nodrošināta no KM iedalīto valsts budžeta līdzekļiem.

Latvijā

Cik prātīgi un lietderīgi tiek sadalīta nauda nākamā gada budžetā; pie kā novedīs ārējā parāda audzēšanas alkas; kādēļ nespējam izrauties no stagnācijas ekonomikā; kurp dodamies “zaļā kursa” ideologu pavadā – “nra.lv” saruna ar bijušo premjeru un savulaik ilggadēju vides ministru Induli Emsi.

Svarīgākais