Tiesa Lemberga prāvā pēkšņi maina viedokli par labu ārvalstu advokātam

Izpildot Šveices advokāta Rudolfa Meroni lūgumu, krimināllietu kolēģija tiesneša Borisa Geimana vadībā pagājušā gada pēdējās dienās atņēma uzņēmējam Ansim Sormulim balsstiesības Šveices kompānijā Ost Services AG.

Šīs kompānijas 53 akcijas (jeb 53% no pamatkapitāla) ir arestētas t.s. Lemberga lietā, jo prokuratūra uzskata, ka tās pieder Ventspils mēram Aivaram Lembergam. Turpretī krimināllietas materiāli, akcionāru reģistrs un citi oficiāli dokumenti liecina, ka šīs akcijas pieder A. Sormulim.

No tiesas lēmuma par balsstiesību atņemšanu izriet vairākas konsekvences.

Pirmkārt, tiesas sastāvs tiesneša B. Geimana vadībā šajā gadījumā ir rīkojies pretēji nekā citos gadījumos. Proti, iepriekš gan pati tiesa, gan prokuratūra ir skaidrojusi, ka akciju arests nenozīmē balsstiesību atņemšanu. Tieši otrādi – akcionāram jārūpējas par mantas saglabāšanu. Vēl vairāk – pirms dažiem mēnešiem, atbildot uz identisku R. Meroni lūgumu, tiesa skaidroja, ka A. Sormuļa balsstiesības Ost Services AG nav ierobežotas.

Šāda tiesas viedokļa radikāla maiņa diezgan īsā laika periodā advokātam Raimondam Krastiņam ļāva secināt, ka pa šo laiku "dzīvē kaut kas mainījies". Turklāt bija acīmredzams, ka viedokļa radikālā maiņa notikusi ārpus tiesas zāles, kaut kādu tikai pašai tiesai zināmu notikumu rezultātā.

Otrkārt, tiesas sastāvs tiesneša B. Geimana vadībā līdz šim konsekventi norobežojās no mantiskiem strīdiem, kuros tos ar saviem iesniegumiem mēģināja ievilkt, piemēram, kompānija Kement u.c. Kā tiesas sēdē norādīja advokāts R. Krastiņš, šveicietis R. Meroni savā iesniegumā pats atzīst, ka viņam kompānijā Ost Serices AG ir materiālas intereses – saglabāt valdes priekšsēdētāja amatu, rīkoties ar naudu u.tml. Šīm materiālajām interesēm tagad ir piespēlējusi arī tiesa. R. Krastiņš uzsvēra, ka "Pandoras lāde ir vaļā" – tagad tie, kuru mantiskās intereses ir aizskartas, tiesai sūdzēsies "daudz". Advokāts izteica cerību, ka tiesa arī citas šāda veida sūdzības turpmāk skatīs pēc būtības.

Treškārt, tiesa šajā gadījumā līdzīgi kā prokuratūra, neiedziļinoties patiesajos lietas apstākļos, vienkārši ir izpildījusi R. Meroni lūgumu. Neatkarīgā jau rakstīja, ka R. Meroni prokurori pratināja komfortablās vietās – viesnīcās un, iespējams, pat restorānos. Acīmredzami pēc R. Meroni izstrādātas shēmas prokuratūra arestēja it kā Aivaram Lembergam piederošus īpašumus, tostarp "patiesā labuma guvēja tiesības", tiesības saņemt aizdevumus un pat pienākumus atdot parādus; turpretī nearestēja īpašumus, par kuriem bija acīmredzama materiāla ieinteresētība t.s. Lemberga oponentiem un Krievijas investoriem.

Advokāts Jānis Rozenbergs lūdza tiesu skaidrot šo lēmumu – piemēram, vai tas nozīmē, ka ar 53 Ost Services AG akcijām tagad varēs balsot R. Meroni. Tiesa atteicās sniegt jebkādus skaidrojumus. Līdz ar to neskaidrības par to, kuram ir vairākums šajā Šveices uzņēmumā, saglabājas. Proti, bez iepriekšminētajām 53 akcijām A. Sormulim pieder vēl 45 Ost Services AG akcijas, kuras nav nedz arestētas, nedz kā citādi apgrūtinātas (vēl viens piemērs, ka prokuratūra ar mantas arestiem ir rīkojusies neobjektīvi un aizdomīgi!). Līdz ar to iznāk – ja ar 53 akcijām tagad drīkst balsot R. Meroni, tad viņam ir vairākums un viņš var iecelt savu uzņēmuma valdi (respektīvi – saglabāt savu amatu). Turpretī, ja balsstiesības ar 53 akcijām ir vienkārši bloķētas, tad vairākums ir A. Sormulim un viņš var iecelt savu valdi.

Advokāts J. Rozenbergs arī lūdza tiesu pieprasīt no R. Meroni, kurš vienlaikus ir arī sabiedrības Ost Services AG valdes priekšsēdētājs, dažādas ziņas par šo Šveices kompāniju – apstiprinātus un Šveices nodokļu kontroles institūcijai iesniegtus gada pārskatus par 2007., 2008. un 2009. gadu, ziņas par kompānijas aktīvu vērtību, parādiem, nodokļu parādiem u.tml. Kā norādīja advokāts, šādu ziņu iegūšana sekmētu kontroli pār arestētās mantas vērtības saglabāšanu, kas ir valsts interesēs. Neatkarīgā jau rakstīja, ka šovasar atklājās – Ost Services AG pēdējos gados ir radušies gandrīz 6 miljonu Šveices franku parādi, kā arī nodokļu parādi.

Par šo J. Rozenberga lūgumu tiesa lēmumu pieņems šogad.

Svarīgākais