13. janvāra grautiņi joprojām aktuāli

© Andrejs Strokins, f64

Pagājuši divi gadi kopš tā dēvētās bruģa revolūcijas, kad Vecrīgā demolēja policijas automašīnas, Saeimas logos lidoja akmeņi un no veikaliem zaga alkoholu.

Policija pagaidām apsūdzējusi 65 personas, vēl deviņas tuvāko dienu laikā saņems lēmumu par kriminālvajāšanas uzsākšanu. Pēc ekspertu domām, šādi grautiņi tuvākajos gados neatkārtosies.

"Kaut arī absolūti lielākā sabiedrības daļa joprojām ir neapmierināta, situācija valstī ir ievērojami labāka nekā 2009. gada janvārī. Latvijas jaunāko laiku vēsturē, kopš tiek mērīts sabiedrības noskaņojums, tas bija visu laiku zemākais punkts, nekad līdz tam un pēc tam sabiedrība nav bijusi tik dziļā depresijā," stāsta pētījumu firmas SKDS Latvija direktors Arnis Kaktiņš.

Grautiņu bilance ir šāda: prokuratūra sākusi kriminālvajāšanu pret 65 personām, vēl deviņu cilvēku liktenis izšķirsies tuvāko dienu laikā. Savukārt divu personu lietas nodotas medicīniska piespiedu līdzekļa piemērošanai, jo tām konstatētas psihiskas slimības. Līdz šim meklēšanā izsludināti pieci grautiņa dalībnieki, no tiem divi jau atrasti. Jāpiebilst, ka demolēšanas upuri pieteikuši 140 000 latu materiālo kompensāciju, kā arī 39 000 latu morālo kompensāciju. 1. janvārī likvidēta speciālā grupa, kas izmeklēja grautiņa lietas, kā arī slēgta interneta lapa, kurā bija izvietotas dalībnieku fotogrāfijas. Krimināllikums par piedalīšanos masu nekārtībās paredz brīvības atņemšanu no trim līdz divpadsmit gadiem.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes preses pārstāve Sigita Pildava norāda, ka šodien divus gadus senie notikumi neatkārtosies. "Pilsētā notiek virkne pasākumu, tostarp barikāžu atcerei veltītie, un policijai darba apjoms ir pietiekams. Strādāsim pēc atsevišķa plāna, tomēr nav ziņu, ka varētu notikt kādas nekārtības," saka S. Pildava.

Policija šodien noteikti patrulēs pie Saeimas, kur mītiņu rīkos biedrība Antiglobālisti. "Datums nav izvēlēts nejauši, jo vēsturiski datumi piesaista lielāku sabiedrības uzmanību," saka biedrības vadītājs Andris Orols. Piketā plānojusi dalību arī 13. janvāra dalībnieku un atbalstītāju biedrība, kā arī Ceturtās atmodas tautas armija. Piketētāju skaitu

A. Orols nosaukt nevar, viņš cer, ka ieradīsies vairāk nekā 50 cilvēku. "Izvēlētie tautas kalpi pagriež tautai muguru. Mūsu pensiju fondi ir atdoti lietošanā ārzemju bankām, tas ir noziedzības augstākais līmenis. Vaina pat nav deputātos, bet uzraugošajās institūcijās," piketa iemeslu komentē Antiglobālistu vadītājs.

Līdzīgu demonstrāciju un nekārtību atkārtošanos nepieļauj arī politiķi. Vienotības deputāts Andris Buiķis uzskata, ka valdībai jāuzlabo komunikācijas prasmes, tad šādi incidenti izpaliks. "Kad nebiju parlamentā, domāju, ka lielākā daļa politiķu neko nesajēdz, bet tagad redzu, cik liels darbs un iedziļināšanās notiek, diskutējot komisijās un frakcijās," saka deputāts. Arī Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis uzskata, ka šodien sabiedrība grautiņus vairs nevēlas. "Jāsaprot, ka jebkura dzirkstele var aizdedzināt tādu liesmu, kas sadedzina labo. Piketa ideju, kas nebija slikta, sabojāja negācijas," saka A. Brigmanis.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.