Vāks parakstus, lai skolās vienīgā mācību valoda būtu latviešu

Ar uzsaukumu visās valsts un pašvaldību skolās mācīt bērnus tikai latviešu valodā šodien biedrība Sargi valodu un Latviju kopā ar nacionālo apvienību Visu Latvijai!–TB/LNNK izvērtusi plašu parakstu vākšanas kampaņu Okupācijas muzejā.

Ar šo kampaņu mēģinās rosināt izmaiņas Satversmes 112. pantā. Pašreizējais Latvijas pamatlikums paredz "tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta". Parakstu vācēji to vēlas papildināt ar diviem vārdiem – valsts valodā.

Tas nozīmē, ka valsts un pašvaldību uzturētajās skolās mācību programma būtu jāapgūst latviešu valodā. Okupācijas muzeja administrators Jānis Krūmiņš Neatkarīgajai atklāj, ka šodien mēģinās turpināt parakstu vākšanu. "Jau 11. novembrī aizsāka šo kampaņu un savāca ap pieciem tūkstošiem parakstu. Barikāžu laiks ir tā reize, kad parakstu vācēji nolēmuši atkārtot kampaņu un to aktualizē Okupācijas muzeja telpās." Biedrības Sargi valodu un Latviju pārstāvis un 10.

Saeimas deputāts Raivis Dzintars uzsver: "Tolaik cīnījās par neatkarīgu Latviju. Diez vai neatkarība ir savienojama ar šķirtu informācijas telpu." Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) preses sekretāre Kristīne Bērziņa skaidro, ka savāktie paraksti ir derīgi vienu gadu un tieši šim mērķim parakstus sāka vākt jau pērn. Lai ierosinātu parakstu vākšanu, nepieciešami vismaz 10 000 balsstiesīgo parakstu. Tikai pēc saņemto datu pārbaudes CVK rosinās parakstu vākšanu par grozījumiem Satversmē. Pēdējās parakstu vākšanas notika 2007. gadā par grozījumu Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā atcelšanu un 2008. gadā par grozījumu pensiju likumā ierosināšanu un par grozījumu Satversmē ierosināšanu. Parakstu vākšana ir viena no iespējām, kā vēlētāji Latvijā var piedalīties lēmumu pieņemšanā. Ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgo Latvijas pilsoņu ir tiesības iesniegt CVK izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, kura atbalstam CVK rīko parakstu vākšanu.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.