Rektore: Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas konsolidācija ar RTU ir sākuma stadijā

© Kaspars Krafts/f64

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) konsolidācija Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) pašlaik ir sākuma stadijā, aģentūrai LETA pauda augstskolas rektore Iveta Mietule.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) konceptuālais ziņojums un jaunā pieeja zinātnes bāzes finansējuma piešķiršanas kārtībā paredz, ka tām augstskolām, kas 2019.gadā zinātnisko institūciju vērtējumā saņēma vienu vai divas balles, turpmāk zinātnes bāzes finansējums vairs netiks piešķirts. Tas attiecas uz vairākām Latvijas augstākās izglītības iestādēm, arī RTA.

Kā risinājums tiek piedāvāta konsolidācija ar kādu citu augstākās izglītības iestādi. Konsolidācija nodrošinātu iespēju gan saņemt zinātnes bāzes finansējumu, gan arī finansējumu no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības fonda, finanšu līdzekļus ieguldot gan zinātnes, gan studiju procesa attīstībā RTA.

Izvēlētais konsolidācijas variants ar RTU ļaus saglabāt pietiekoši lielu patstāvību. Augstskolu likums šobrīd paredz vairākus konsolidācijas veidus. RTA mērķis ir saglabāt un attīstīt studiju programmu piedāvājumu un zinātnisko pētniecību reģionā, konsolidējoties zinātņu universitātes ekosistēmā, pauda Mietule.

Augstskolu konsolidācija Latvijā ir jauns process, un tiesiskais regulējums pašlaik ir noteikts tikai Augstskolu likumā. Konsolidācijas plāni un projektu pieteikumi taps nākamā gada sākumā, savukārt pati konsolidācija tiek plānota 2025.- 2026.gadā.

"Sākotnējos uzstādījumus esam izrunājuši ar RTU un IZM, bet lēmumu par konsolidāciju saskaņā ar šī brīža likumdošanu pieņem Ministru kabinets," sacīja RTA rektore.

Konsolidācijai atvēlēts pietiekami ilgs laiks, lai mēs rastu labāko risinājumu RTA attīstībai, pārliecināta augstskolas rektore.

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija (iepriekš Rēzeknes Augstskola) ir 1993.gadā valsts dibināta Latvijas augstskola, kas piedāvā 49 studiju programmas. Piedāvātas tiek studiju iespējas ekonomikas, vadības, tiesību un civilās drošības izglītības virzienos, dažādās inženierzinātņu specialitātēs, kā arī pedagoģijā, sociālajā darbā un citās.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.