Ārste: Transplantācijas centram ir jāveic vismaz 25 līdz 30 aknu transplantācijas gadā, lai sasniegtu labus rezultātus

© Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Latvijas Transplantācijas centram ir jāveic vismaz 25 līdz 30 aknu transplantācijas gadā, lai sasniegtu labus rezultātus, aģentūrai LETA sacīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionāra "Latvijas Infektoloģijas centrs" (LIC) Aknu slimību nodaļas vadītāja un Latvijas Infektologu, hepatologu un HIV/AIDS speciālistu asociācijas (LIHHASA) viceprezidente Ieva Tolmane.

Portāls "Delfi" vēstīja, ka no Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā veiktajām 13 aknu transplantācijas operācijām tikai pieci pacienti atguvušies, bet astoņi aizgājuši no šīs dzīves, nenodzīvojot ilgāk par desmit dienām. Minētā statistika esot sliktāka par daudzām Eiropas valstīm, tai skaitā arī par Lietuvu, kur gan aknu transplantācija tiek veikta biežāk nekā Latvijā.

Tolmane norādīja, ka lielākajos transplantācijas centros Amerikā un Eiropā gadā tiek veiktas 100 līdz 150 aknu transplantācijas, un pie tāda operāciju skaita ir arī labi rezultāti. Viņa uzsvēra, ka nevienu medicīnisku operāciju nevar veikt vienreiz gadā un cerēt uz labiem rezultātiem.

"Analīzēs un publikācijās minēts - lai būtu labi rezultāti pēc aknu transplantācijas, centram ir jāveic vismaz 25 līdz 30 transplantācijas gadā. Tas ir minimums, un tāpēc mazās valstis, kur nav tik daudz aknu transplantāciju, sadarbojas ar kaimiņvalstīm. Piemēram, Islandei ir ne vairāk kā trīs līdz četras aknu transplantācija gadā, un viņiem noslēgts līgums ar centru Skandināvijā, uz kuru viņi attiecīgi transportē savus pacientus," stāstīja Tolmane.

Viņa atzīmēja, ka Latvijā uz visu iedzīvotāju skaitu varētu būt desmit līdz 12 transplantācijas gadā, un arī ne visiem var veikt transplantāciju, jo mēdz būt komplikācijas un blakusslimības. Šī iemesla dēļ Latvija nekad nesasniegs to minimālo rādītāju - 25 līdz 30 transplantācijas gadā, pauda Tolmane.

Pēc viņas paustā, LIHHASA 2015./2016.gadā bija pacēlusi jautājumu par to, ka valstī nepieciešams apmaksāt aknu transplantāciju. Asociācija toreiz rosināja izvērtēt ne tikai to veikšanu Latvijā, bet arī sadarbību ar kaimiņvalstīm, taču Veselības ministrija lēma, ka transplantāciju veiks Latvijā.

"Tika piešķirta nauda un arī tika izdarīts, bet diemžēl mums jāatzīst, ka rezultāti nav ne tuvu labiem. Ņemot vērā, ka mums nav pieredzes un esam sākuši veikt transplantāciju kā vieni no pēdējiem pasaulē, šis ir tas brīdis, kad būtu jāpieņem lēmums slēgt līgumu ar kādu no kaimiņvalstīm - Lietuvu vai Igauniju," uzskata Tolmane.

Viņa stāstīja, ka kādreiz Latvijas pacientiem bija veiktas aknu transplantācijas Tartu universitātes klīnikas Transplantācijas centrā, un tās bijušas veiksmīgas. Arī Kauņā daudz veic aknu transplantāciju, savukārt bērniem, piemēram, aknu transplantācija tiek veikta Vācijā. Līguma noslēgšana ar kādu no kaimiņvalstīm, Tolmanes vērtējumā, dotu šiem centriem vairāk pacientu un pieredzi, kā rezultātā ieguvēji būtu visi.

"Agrākos laikos mums bijuši arī divi veiksmīgi transplantēti pacienti Minskā. Šobrīd ar nekāda sadarbība nevar būt politisku apsvērumu dēļ, bet kādreiz pacienti tur braukuši, viņiem veikta transplantācija, pēc kuras viņi atgriezās, un tālākā uzraudzība jau notika Latvijā. Tā dara arī citas valstis, kur nav tādu centru un iespēju veikt veiksmīgu aknu transplantāciju," norādīja Tolmane.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.