Pašvaldību savienība: krīzei neesam gatavi

"Pašvaldību vērtējumā vienīgā institūcija, kas ārkārtas apstākļos daudzmaz sakarīgi strādāja, bija Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests," secina Latvijas pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tehniskajos jautājumos Aino Salmiņš. Vairākums atbildīgo dienestu vēsta pretējo, proti, viss bijis kārtībā, tomēr patiesībā kļūdas pieļautas, jau sākot ar ārkārtas situācijas izsludināšanu.

"Neatbildēti pašlaik ir jautājumi – kam vajadzēja krīzi ierosināt un kam par visu jāatbild? Ja ņemam pēc esošās likumdošanas, tad pašvaldības nevarēja izsludināt ārkārtas situāciju," saka A. Salmiņš. Tomēr lielā mērā tas notika tieši Līvānu novada domes vadītāja iniciatīvas dēļ. Pretējā gadījumā aizsaltu Līvānu apkures un kanalizācijas sistēma, un sekas būtu katastrofālas. Lai labotu šo likumdošanas nepilnību, tiek veidoti grozījumi Nacionālās drošības likumā un Civilās aizsardzības likumā.

Nopietnus pārmetumus LPS izsaka faktiskajiem krīzes seku likvidētājiem. Proti, plašas problēmas laikapstākļu un krītošo koku dēļ tika konstatētas jau 25. decembrī, un dienu vēlāk Latvijas austrumu rajonos a/s Sadales tīkli (ST) izsludināja ārkārtas situāciju. Savukārt 30. decembrī, kad apstākļi kļuva nekontrolējami, tika lūgta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) palīdzība. Par spīti faktam, ka no krīzes sākuma līdz ārkārtas stāvokļa izsludināšanai pagāja gandrīz divas nedēļas, iestādes noraida kritiku par novēlotu rīcību.

"Ja izsludinātu ārkārtas situāciju dienu vai divas agrāk, diez vai kas mainītos," uzskata VUGD priekšnieks Ainārs Pencis. Viņam piekrīt arī ST valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis, norādot, ka diez vai uzņēmēji būtu aktīvāk iesaistījušies seku likvidēšanā, ja krīzi izsludinātu agrāk par 6. janvāri. Protams, diskutēt par to, kā būtu, ja būtu, ir neauglīgi. Tomēr jāatgādina, ka Latgalē pašlaik ir visaugstākais bezdarba līmenis un ārkārtas situācija deva iespēju krīzes likvidēšanā iesaistīties privātajiem uzņēmējiem.

LPS ir neapmierināta arī ar faktu, ka uz nelaimju un stihiju rēķina daudzi vēlas nopelnīt. Piemēram, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs informāciju par plūdiem un vētrām pašvaldībām piedāvā par maksu. Neloģiska šķiet arī situācija, ka pašvaldībām ir aizliegts tīrīt Latvijas valsts ceļus, jo, pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ieskatiem, tas ir noziegums. "15 pašvaldības no 72 tomēr ceļus tīrīja, un paldies viņām par to!" saka A. Salmiņš. Pēc viņa domām, Latvenergo kā monopola turētājai bija jābūt gatavai šai krīzes situācijai. A. Pinkulis gan iebilst, ka 2009. gadā ST zaudējumi bija 11 miljoni latu, arī šogad bilance būs mīnusos, tāpēc uzņēmumam nav visas nepieciešamās tehnikas. Situāciju varētu risināt, meža teritorijās ievietojot kabeļus. Ierīkot vienu kilometru kabeļa līnijas izmaksā apmēram 30 000 latu, un ST tas ir par dārgu.

Tomēr A. Salmiņš uzsver – nav pieļaujams, ka krīzes sekas tiek orientētas uz iedzīvotāju kabatām, jo ST pēc definīcijas vienmēr strādās ar zaudējumiem. "Jāizvērtē, cik liela bija Latvenergo peļņa, cik tā samaksāja dividendēs valsts budžetā, un jāizsver, vai tiešām arī par krīzes sekām būs jāmaksā iedzīvotājiem?" saka LPS padomnieks.

Ļoti iespējams, ka turpmāk mobilo telefonu kompānijām būs obligāti jānodrošina torņi ar ģeneratoriem, jo, piemēram, Madonā un Līvānos divas dienas mobilie sakari vispār nedarbojās. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti ir neapmierināti, ka Latvenergo ir tikai viens informatīvais tālrunis. Piemēram, deputāts Visvaldis Lācis zvanot pavadījis pat trīs stundas, līdz viņam kāds pacēlis klausuli. Savukārt deputāts Aivars Volfs norāda, ka operatores, kas pieņem zvanus, uz precīziem jautājumiem nespēj atbildēt, jo viņām nav operatīvas informācijas. LPS padomnieks A. Salmiņš uzskata, ka krīzes sekas būtu jārisina reģionālā, nevis pašvaldību līmenī, jo valsts dienestos nav tik daudz cilvēku, lai aizpildītu katru komisiju. Šie ieteikumi nonāks Ekonomikas ministrijas rīcībā.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.