Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien konceptuāli atbalstīja Augstskolu likuma grozījumus, kas paredz ieviest jaunu doktorantūras modeli.
Grozījumu mērķis ir ieviest jaunu doktorantūras modeli, kā arī atbilstoši pilnveidot terminoloģiju, lai nodrošinātu nepārprotamu un skaidru tiesību normu izpratni. Vienlaikus komisija šodien konceptuāli atbalstīja saistītos grozījumus Zinātniskās darbības likumā.
Izglītības ministrijas (IZM) pārstāvis komisijas sēdē norādīja, ka doktora grāda ieguvēju skaita ziņā esam pēdējā vietā Eiropā, kas nozīmē, ka pašlaik doktorantūras sistēma nav pietiekami efektīva. Patlaban doktoranta stipendija ir 120 eiro mēnesī.
IZM piedāvājums nosaka, ka jauno modeli varētu ieviest no 2023.gada rudens. Savukārt 2021.gadā ir ieviests doktorantūras jaunā modeļa pilotprojekts. Rezultātā 2021.gadā doktorantūras grādu ieguvuši 139 doktoranti, kas ir par 33 vairāk nekā gadu iepriekš. Pilotprojektā piedalās visas augstskolas ar promocijas tiesībām. Pilotprojektam piešķirti 12 miljoni eiro, un tas ilgs līdz 2023.gada beigām.
Augstskolas, izstrādājot un ieviešot savas procedūras saskaņā ar projektā noteikto, īstenos labai starptautiskai praksei atbilstošu doktorantūru.
Grozījumi Augstskolu likumā paredz, ka augstskola vai doktorantūras īstenošanā iesaistītais sadarbības partneris ar doktorantu, kurš likumā noteiktajā kārtībā uzņemts valsts finansētā studiju vietā, vienlaikus noslēdz darba līgumu vismaz uz nepilnu darba laiku par doktoranta pieņemšanu darbā bez ievēlēšanas pētnieka, asistenta, lektora vai citā amatā, kurā galvenais uzdevums ir piedalīties studējošo izglītošanā vai veikt zinātnisko darbību vai mākslinieciskās jaunrades darbu, un šā līguma termiņš ir uz laiku, kas nav mazāks par attiecīgās doktora studiju programmas apguves laiku, par kuru ir noslēgts studiju līgums starp doktorantu un augstskolu.
Likumprojektā plānots iekļaut normu par pēcdoktorantūru. Pēcdoktorants ir fiziska persona, kurai ir piešķirts doktora grāds un kurai likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības uz pēcdoktorantūru. Pēcdoktorantūra ir periods, kas var ilgt desmit gadus no doktora grāda piešķiršanas dienas. Pēcdoktorants īsteno individuālus pētniecības vai pētniecībā balstītus mākslinieciski radošos projektus, piedalās vadoša pētnieka īstenojamā zinātniskā pētniecības projekta grupā, tostarp, lai pārņemtu šādu projektu vadīšanas un īstenošanas pieredzi, izpilda pienākumus saistībā ar studiju darbu kā akadēmiskais personāls, tostarp arī kā bakalaura, maģistra darbu vadītājs vai līdzvadītājs, un doktorantu zinātniski pētnieciskā darba konsultants vai līdzvadītājs.
Pēcdoktorantūrā var īstenot mobilitātes iespēju, proti, stažēšanos citā sadarbības augstākās izglītības vai zinātniskajā institūcijā vai pie komersanta. Pēcdoktorantūru īsteno augstskolas vai zinātniskās institūcijas.
Plānots, ka pēcdoktorantu izraugās atklātā konkursā vai bez konkursa, pamatojoties uz iegūtu finansējumu individuālu pēcdoktorantūras pētniecības projektu atlasē, un augstskola vai zinātniskā institūcija ar pēcdoktorantu noslēdz darba līgumu uz noteiktu laiku. Pēcdoktorants, ar kuru noslēgts šajā daļā minētais darba līgums, nav augstskolas personāls, un viņš nav tiesīgs kandidēt uz satversmes sapulces, senāta un akadēmiskās šķīrējtiesas locekļa amatu un viņu nevar ievēlēt par minēto institūciju locekli.
Doktorantūras skola ir augstskolas vai augstskolu konsorcija struktūrvienība vai struktūrvienību kopums, kas augstskolā vai augstskolu konsorcijā organizē doktorantūras īstenošanu.
Doktorantūras skolas izveidošanu un darbības kārtību atbilstoši likumam un citiem normatīvajiem aktiem nosaka doktorantūras skolas nolikumā, kuru apstiprina augstskolas satversmes vai augstskolu konsorcija dibināšanas līgumā noteiktajā kārtībā.
Augstskola vai augstskolu konsorcijs doktorantūras īstenošanas organizēšanai veido vienu vai vairākas doktorantūras skolas, bet ne vairāk kā vienu doktorantūras skolu katrā zinātnes nozaru grupā, ievērojot Eiropas Augstākās izglītības telpā pastāvošos kopīgos principus, standartus un rekomendācijas.
Ņemot vērā, ka Zinātniskās darbības likums regulē doktorantūras daļu par zinātnes doktora grāda ieguvi un promociju tiesībām, tad likumprojekts ir sagatavots, lai nodrošinātu jaunā doktorantūras modeļa ieviešanu atbilstoši Augstskolu likuma grozījumu projektam.
Plānots no Zinātniskās darbības likuma izslēgt normas par promocijas tiesību deleģēšanu augstskolām, promocijas padomēm, zinātnes grāda pretendentiem, zinātnes doktora grāda iegūšanu, Latvijas Zinātnes padomes ekspertiem un ekspertu komisijām, jo jaunais doktorantūras modelis minēto regulējumu vairs neparedz, bet ievieš regulējumu, kas atbilst labai starptautiskai praksei atbilstošu doktorantūru.
Grozījumi Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā stāsies spēkā pēc tam, kad tos pieņems Saeima un izsludinās Valsts prezidents.