Latvijas likumdošanā plāno regulēt centralizēto aukstumapgādi
Enerģētikas likumā plāno iekļaut regulējumu par centralizēto aukstumapgādi jeb dzesēšanai un saldēšanai nepieciešamās enerģijas piegādi, paredz šodien Ministru kabinetā atbalstītie grozījumu Enerģētikas likumā.
Klimata un enerģētika ministrijas (KEM) sagatavotā likumprojekta mērķis ir Eiropas Padomes un Parlamenta direktīvu transponēšana, tostarp pārņemot nosacījumus attiecībā uz atbalsta shēmām bioenerģijai, precizējot nosacījumus izcelsmes apliecinājumiem atjaunīgajam gāzveida kurināmajam.
KEM skaidro, ka direktīvas paredz arvien vairāk jaunus nosacījumus centralizētas aukstumapgādes pakalpojumu sniedzējiem, pārsvarā tos salāgojot ar centralizētās siltumapgādes regulējumu. Latvijas nacionālajos tiesību aktos nav izveidots regulējums aukstumapgādei (atskaitot atsevišķus terminus un vispārējas normas Enerģētikas likumā), kas regulētu attiecības starp pakalpojuma sniedzēju un saņēmēju. Latvijā šobrīd vēl nav izveidotas centralizētas aukstumapgādes sistēmas, tomēr nākotnē tādas var veidoties. Pēc citu Eiropas Savienības (ES) valstu pieredzes, attiecīgo pakalpojumu parasti nodrošina lielākie centralizētās siltumapgādes pakalpojuma sniedzēji - energoapgādes komersanti.
Likumprojekts paredz papildināt Enerģētikas likumu, iekļaujot tajā arī aukstumapgādi. KEM norāda, ka būs nepieciešams veikt grozījumus arī MK noteikumos par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem, iekļaujot aukstumapgādi kā regulējamu sabiedrisko pakalpojumu veidu no noteikta piegādātās enerģijas daudzuma, par kuru tiks diskutēts minēto noteikumu grozījumu sagatavošanas procesā. Zem noteiktā "sliekšņa" aukstumapgādi nelielos apjomos nebūs nepieciešams regulēt.
Atbilstoši likumprojekts paredz grozījumus arī Enerģētikas likumā, papildinot tos ar deleģējumu MK noteikt kārtību, kādā energoapgādes komersanti piegādā un enerģijas lietotāji lieto aukstumenerģiju, kā arī gadījumus, kādos energoapgādes komersants var pārtraukt energoapgādes pakalpojumu sniegšanu atsevišķiem enerģijas lietotājiem. MK noteikumi paredzēs arī līgumos un rēķinos ietveramo informāciju, informēšanas prasības, gadījumus, kādos var pārtraukt pakalpojuma sniegšanu, abu pušu tiesības un atbildību.
Tāpat likumprojekts paredz ietvert normas par nepieciešamību reģistrēt aukstumenerģijas ražotājus un tirgotājus. Savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) būs jāveido aukstumenerģijas ražotāju un tirgotāju reģistrs.
Attiecībā uz visu centralizēto aukstumapgādi regulējošo normatīvo aktu izstrādi, KEM norāda, ka normatīvie akti tiks izstrādāti pakāpeniski. Regulējumu nepieciešams sagatavot, lai tad, kad aukstumapgādes sistēmas tiks veidotas, jau būtu ieviesti pamata principi un nosacījumi, uz kuriem komersantam balstīties.
Tāpat šobrīd Latvijā nav juridiski nostiprināta mehānisma enerģētiskās nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību identificēšanai specifiska valsts atbalsta piešķiršanai. KEM ieskatā šādu mājsaimniecību identificēšanai būtu iespējams izmantot Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumā minēto Energoresursu izmaksu kompensācijas informācijas sistēmu (EIKIS), vienlaikus nodrošinot, ka piekļuve individuālu mājsaimniecību datiem ir tikai valsts atbalsta piešķīrējam. Enerģētikas likumā ietvertā enerģētiskās nabadzības definīcija noteic, ka tā ir mājsaimniecības lietotāja nespēja uzturēt mājoklī atbilstošu temperatūru vai izmantot energoapgādes komersantu sniegtos pakalpojumus, vai norēķināties par tiem zemas energoefektivitātes dēļ vai tādēļ, ka maksai par šiem pakalpojumiem ir augsts īpatsvars mājsaimniecības ienākumos.
KEM skaidro, ka EIKIS ļautu efektīvāk un objektīvāk identificēt enerģētiskās nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību īpatsvaru, un vienlaikus šāda rīka izstrādei nav nepieciešams nodrošināt papildu valsts budžeta līdzekļus.
Tāpat secināts, ka EIKIS integrētos datus varētu izmantot mājsaimniecību identificēšanai specifiska mērķēta valsts atbalsta piešķiršanai. Piemēram, Latvijai 2025.gada pirmajā pusgadā ir jāizstrādā un Eiropas Komisijā jāiesniedz Sociālā klimata fonda plāns, kas cita starpā paredz ieviest tādu valsts atbalsta programmu enerģētiskās nabadzības riskam pakļautajām mājsaimniecībām, kā mērķis ir segt attiecīgo mājsaimniecību izdevumu par ēkas energoefektivitātes pasākumiem, ja attiecīgās ēkas kopīpašnieki ir pieņēmuši lēmumu veikt energoefektivitātes pasākumus. Sociālā klimata fonda finansējums ir piešķirams tikai mērķgrupai, kas šajā gadījumā ir enerģētiskās nabadzības riskam pakļautas mājsaimniecības. KEM skaidro, ka šādas valsts programmas efektīvai ieviešanai būtu nepieciešams identificēt mājsaimniecības, kurām ir tiesības saņemt valsts atbalstu. Vienlaikus šādā gadījumā informācija tiktu pieprasīta tikai par noteiktā ēkā esošām mājsaimniecībām, nevis par visām Latvijā deklarētajām un reģistrētajām mājsaimniecībām.
KEM norāda, ka vienlaikus nepieciešams precizēt spēkā esošo enerģētiskās nabadzības definīciju, skaidri norādot, ka enerģētiskās nabadzības riskam paļautas mājsaimniecības ienākumi nav pietiekami izdevumu par mājokli segšanai. Ņemot vērā, ka valstij ir jānodrošina, ka tās institūcijas izmanto valsts rīcībā esošos datus un tos atkārtoti nepieprasa fiziskām personām, EIKIS integrētie dati būtu apstrādājami arī specifiska, mērķēta valsts atbalsta piešķiršanas nolūkos.
KEM veiktie aprēķini liecina, ka EIKIS integrētie dati un mājsaimniecības vidējo ienākumu uz vienu mājsaimniecības locekli algoritms ir derīgs arī enerģētiskās nabadzības identificēšanai un mājsaimniecību identificēšanai valsts atbalsta piešķiršanai turpmākai normatīvā regulējuma un iespējamo atbalsta pasākumu enerģētiskajai nabadzībai pakļautajām mājsaimniecībām izstrādei. KEM norāda, ka bez visu Latvijā deklarēto un reģistrēto personu datu apstrādes korekta enerģētiskās nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību īpatsvara noteikšana nav iespējama, un jebkādu tiesību atteikties no datu apstrādes došana personām neļaus noteikt objektīvu enerģētiskās nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību īpatsvaru. Veiktie aprēķini liecina, ka enerģētiskās nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību īpatsvars ir 40-50% no Latvijā deklarētajām vai reģistrētajām mājsaimniecībām.
Tāpat likumprojektā ietverti grozījumi, kas noteic, ka vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators veic arī citās ES dalībvalstīs, Eiropas ekonomiskās zonas dalībvalstīs un Šveicē izsniegtu Eiropas Enerģijas sertifikātu sistēmas gāzes izcelsmes apliecinājumu atzīšanu.