Ašeradens sola, ka elektrības tarifa pieaugums nebūs tik dramatisks

© Gints Ivuškāns/f64

Atbilstoši Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) piedāvājumam elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" (ST) tarifu pieaugums būs mazāks par sākotnējo publiski izskanējušo piedāvājumu, secināms no finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) paustā šodien pēc koalīcijas sanāksmes.

Finanšu ministra ieskatā ir jāpanāk būtiski mazāks tarifu pieaugums, nekā piedāvāja abi uzņēmumi. Ašeradens uzsvēra, ka pirms kādu lēmumu pieņemšanas ir jāizvērtē, kāda būs tarifu pieauguma ietekme uz ekonomiku. Tāpēc jāatrod efektīvākais risinājums, kā šajā situācijā rīkoties, pauda politiķis.

Vaicāts, cik lielu daļu no pieauguma varētu kompensēt iedzīvotājiem un cik lielu summu no budžeta tas prasīs, Ašeradens skaidroja, ka arī šo jautājumu skatīs valdības sēdē. Politiķis šajā kontekstā atgādināja, ka valdības prioritātēs 2023.gadā budžeta projektā jau ir iekļautas AS "Latvenergo" dividendes 30 miljonu eiro apmērā.

Ašeradens norādīja, ka iepriekš, kad uzņēmumi veidoja tarifa piedāvājumu, tas izraisīja sabiedrībā skarbu reakciju. Lai risinātu šo jautājumu, valdība toreiz atvēlēja pietiekami lielas finanšu rezervācijas, lai iespējamo tarifa pieaugumu maksimāli samazinātu. Tad enerģijas tarifi bija būtiski lielāki, nekā tie ir šobrīd.

Finanšu ministrs atzina, ka kompensēt tarifa pieaugumu 100% apmērā nebūs iespējams, bet rīt valdības sēdē tiks meklēts risinājums, kā būtiski to samazināt.

Jaunais tarifs stāsies spēkā šā gada jūlijā.

Kā ziņots, Ministru kabinets otrdien, 24.janvārī, uzklausīs AST un ST tarifu projektu pārskatīšanu, liecina valdības sēdes darba kārtība. Informatīvais ziņojums tiks uzklausīts sēdes slēgtajā daļā un nav publiski pieejams.

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.