Ogres mērs un Nacionālās apvienības (NA) valdes loceklis Egils Helmanis šomēnes kļuva pamanīts tālu ārpus novada robežām. Vispirms bija viņa vēlme sarīkot sankcijām pakļautā Krievijas miljardiera Pjotra Avena porcelāna kolekcijas izstādi Ogres vēstures un mākslas muzejā, tad nejauši atklātībā nāca ziņas par Helmaņa viesošanos Avena muižā, tam sekoja mēģinājums nepatiesības teikšanu skaidrot ar “emocionālu nogurumu”, bet vēlāk – Helmaņa publiskais konflikts ar muzeja darbiniekiem. Uz to visu partijas valdes locekļi noraugās distancēti – NA valdes paziņojums, ka Helmaņa tikšanās ar Avenu bijusi kļūda, ir smagākās sekas. NA līderis Raivis Dzintars Latvijas Televīzijas raidījumam “de facto” skaidro, ka partija nav autoritāra organizācija un par atšķirīgiem viedokļiem cilvēkus nesoda.
Februāra sākumā Egils Helmanis gan savos sociālajos tīklos, gan Ogres novada domes mājaslapā, gan Ogres muzejā izvietotā plakātā paziņoja, ka iepriekš izsludinātā Pjotram Avenam piederošās Rīgas mākslas porcelāna kolekcijas izstāde tomēr nenotiks līdz brīdim, kad būšot “nosēdušies politisko pārpratumu putekļi”.
Tai pat dienā muzejs “Facebook” ierakstā paziņoja, ka šis nav īstais laiks izstādes veidošanai un nav ētiski šobrīd eksponēt kolekciju, kas pieder Eiropas Savienības sankcijām pakļautai personai. Savukārt Helmanis ieraksta komentāros paziņoja - viņam esot žēl vilties cilvēkos, ar kuriem būtu gribējis sadarboties.
Savu vilšanos Helmanis neslēpa arī šonedēļ paša sasauktajā preses konferencē par iecerēto Ogres novada muzeju reorganizāciju: “Nu jā, es esmu vīlies. Es esmu vīlies tajā, ka cilvēkiem tajā brīdī, kad es viņiem to piedāvāju, janvārī vajadzēja nākt ar šo paziņojumu. Nevis pēc mana paziņojuma, kad es atcēlu šo izstādi. Tas ir mans viedoklis, mans subjektīvais viedoklis. Un mēs nevienam neatriebjamies - muzeja vadītāja strādā, viņai dots uzdevums tikt galā gan ar savu vīru, gan ar pārējiem darbiniekiem, kas tur ir iekšā, lai viņi neizplata nepatiesu informāciju, lai informācija ir patiesa...”
Helmanis šomēnes publiski vairākkārt nosauca Ogres vēstures un mākslas muzeju par novadpētniecības muzeju un uzsvēra, ka tam būs jānodarbojas ar novadpētniecību nevis “savu hobiju finansēšanu”. Savukārt oficiāli dome paziņoja, ka muzejā tiks veikts finanšu un funkciju audits, kā arī izdeva rīkojumu, aizliedzot muzejam komunicēt ar sabiedrību bez saskaņošanas ar pašvaldības Komunikācijas nodaļu.
Tomēr muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Zvirbule “de facto” stāsta par nedēļas sākumā notikušo muzeja darbinieku tikšanos ar Helmani, kur viņš arī pārmeta: kāpēc jūs uzreiz neteicāt “nē” izstādei? “Es cēlu roku, bet viņš man teica, deva mājienu varbūt ar acīm un seju, ka mans laiks
ir beidzies, bet man ļoti gribējās viņam pajautāt: ja mēs, viss muzejs, būtu teikuši uzreiz, nebaidoties savu “nē”, vai viņš arī Pjotram Avenam būtu teicis: “Nē, ziniet, muzejs iebilst pret šo jūsu ieceri.”,” teic Ogres muzeja pārstāve.
Ceturtdienas vakarā pie muzeja notika tā atbalsta akcija “Demokrātija ir trausla kā porcelāns”, kuras saskaņošana ar pašvaldību izrādījās visai sarežģīts pasākums. Starp saukļiem bija arī pārmetumi Helmanim par diktatūru un autoritārismu.
Tikmēr kultūras ministrs un NA valdes loceklis Nauris Puntulis piektdien sasauca ministrijas muzeju padomes ārkārtas sēdi, lai tajā apspriestu notikumus Ogres Vēstures un mākslas muzejā. “Tā mēs nonāksim droši vien līdz kādam rezultātam jeb vismaz šī diskusija vismaz būs kvalitatīvāka nekā tādi savstarpēji uzbrukumi sociālajos tīklos. Tas noteikti nebūtu veids, kā risināt šādas lietas,” Puntulis dažas dienas pirms sanāksmes pauda “de facto”. Par Ogres mēra loloto ideju par Avena porcelāna izstādi kultūras ministrs ar Helmani joprojām nav runājis, un arī partijas valdes sēdēs viņu pēdējās nedēļās neesot sastapis.
Piektdienas vakarā pēc Muzeju padomes ārkārtas sēdes, kurā bija uzaicināti piedalīties gan Helmanis, gan Ogres muzeja direktore, Puntulis paziņoja, ka “politiska iejaukšanās mākslas saturā nav pieļaujama”. Muzeju padome arī secināja, ka nepieciešami likuma grozījumi, kas stiprinātu muzeju autonomiju.
Helmanis, kurš iepriekš raidījumā “1:1” par savu viesošanos pie Avena Madonas novada Klauģu muižā uzsvēra, ka “tikās divi Latvijas pilsoņi”, šonedēļ beidzot atklāja, kādā valodā abi sazinājās. “Es runāju latviešu valodā, un Pjotrs Avens man atbildēja krieviski,” atzina Helmanis preses konferencē. Vaicāts, vai iztika bez tulka, viņš norāda: “Nu es runāju nepaplašinātiem teikumiem. Viņš taču ir ieguvis Latvijas pilsonību. Cilvēks jau bez latviešu valodas zināšanām nevarētu iegūt Latvijas pilsonību, vai ne? (..) Nu viņš atbildēja uz sarežģītākajiem jautājumiem krieviski.”
Helmanis raidījuma “1:1” sākumā arī atvainojās Latvijas iedzīvotājiem par to, ka iepriekš “emocionālā noguruma” dēļ esot pārpratis jautājumu un tāpēc noliedzis, ka viņam bija komunikācija un tikšanās ar pašu Avenu. To, ka būtu samelojies, Helmanis neatzina.
Savukārt NA valdes locekļi par partijas līdera Raivja Dzintara tuvā līdzgaitnieka Helmaņa aktivitātēm ap Avenu izsakās visai līdzīgām, piesardzīgām frāzēm. “To es ne līdz galam saprotu, jā, un arī, protams, mēs neatbalstām, mums ir bijusi par to saruna arī valdē... Tā kā, es domāju, tas ir arī jautājums Helmaņa kungam,” saka satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs. Savukārt Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle pauž: “Es nevaru iedomāties, ka Nacionālās apvienības kādam deputātam, ne tikai deputātam, arī biedram būtu ko runāt ar sankcionētām personām. Tā kā tas viedoklis ir līdzīgs aŗi daudziem citiem. Cita lieta - vai mums ir jārīkojas ar kaut kādu Ogres mēra atcelšanas prasību, kā to daudzi gaida...”
Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Jānis Dombrava sāk ar to, ka pasvītro - izstāde nenotika: “Skaidrs, ka šī tikšanās bija kļūda un to arī, es domāju, jebkurš valdes loceklis atzīs un pateiks.” Dombravas vārdu patiesumu apstiprina Saeimas deputāts Ģirts Lapiņš: “Nu absolūti nekādā veidā nevaru atbalstīt to, vienalga, kādi ir bijuši motīvi. Tā kā - tā bija kļūda, tikties ar Avena kungu un, jā, es nekad to nevarētu darīt.”
Bijušais deputāts, tagad satiksmes ministra padomnieks Jānis Iesalnieks tikmēr savu cieņu pret Ogres mēru publiski skaidro ar jaunībā pieredzēto saskarsmi ar Helmani kā tuvcīņas instruktoru. “Tas bija kaut kāds 2004.gads, kad viņš kā tuvcīņas instruktors bija atnācis mums, zaļiem gurķiem no Studentu militārās apmācības kursa, parādīt dažus paņēmienus. Protams, ka piezemēja mūs visus ar vienu sitienu. Kopš tā laika tikai un vienīgi respekts pret Helmani,” tā savu pirmo tikšanos ar tagadējo partijas biedru Iesalnieks apraksta “Facebook”.
Helmanis šonedēļ paziņoja, ka no ieceres par Avena porcelāna izstādi atteicās, cienot aizsardzības ministres Ināras Mūrnieces (NA) un partijas vadītāja Raivja Dzintara paustos viedokļus. No Helmaņa paustā gan nav skaidrs, kāpēc viņš partijas līderiem par savām sarunām ar Avenu nepastāstīja ātrāk, jo izstāde tika atcelta pēdējā brīdī.
Dzintars līdz šim bija komentējis vien pašu izstādi, bet ne Helmaņa sarunas ar miljardieri un viesošanos viņa muižā. Sarunā ar “de facto” NA līderis uzsver, ka, lai gan situācija partijai ir sāpīga, apšaubīt Helmaņa godaprātu viņam joprojām neesot nekāda pamata. Viedokļu atšķirības mēdz būt, un tas nav nekas neparasts, klāsta Dzintars: “Politikā esmu no 16 gadu vecuma. Vienmēr mans mērķis ir bijis izveidot nacionālu organizāciju, vienu vienotu, kas nešķeļas, jo vēsturiski ir bijis dažādi. Simts un dažādas organizācijas ir veidotas, kuras ir šķēlušās tāpēc, ka kādam nepatīk otra gaume, tāpēc, ka grib citādāku komatu programmā likt... Vienmēr ir bijis akcents uz kaut ko atšķirīgu. Mans princips ir bijis cits - tie cilvēki, kuriem ir vienoti ideāli un kas spēj kopā strādāt, tiem ir jāstrādā kopā. Ar katru - vai ar Egilu Helmani, vai ar jebkuru citu manas komandas biedru es noteikti atradīšu gan atšķirīgo, gan to, kam es es pats nepiekrītu, gan kopīgo;"
Dzintars uzskata, ka pateicoties tam joprojām pastāv viena nacionālkonservatīva organizācija, kura līdz šim spējusi saņemt stabilu vēlētāju atbalstu, būt valdībā un aizstāvēt savus ideālus. Vai Helmanis partijas reputācijai un reitingam šobrīd dod plusus vai mīnusus, Dzintars atturas vērtēt. Viņš gan norāda, ka partija mēģina iekšējos konfliktus uz āru nenest, jo tas vājinātu organizāciju.
Iespējams, šī nostāja ir palīdzējusi Helmanim līdz šim izvairīties no citu Nacionālās apvienības valdes kolēģu jautājumiem, un tā arī netop skaidrs, vai viņš atklātai sarunai partijas iekšienē vispār ir gatavs. Sarunā ar “de facto” viņš apgalvo, ka esot apslimis, tāpēc uz nekādiem papildu pienākumiem, tai skaitā NA valdes sēdēm, nedodoties. Vaicāts, vai plāno par tikšanos ar Avenu izrunāties ar NA valdi vēlāk, pēc izveseļošanās, Helmanis mētā asprātības: “Es nevis vēlāk, es varbūt centīšos ātrāk izveseļoties. (..) Nu tad, kad būšu vesels, nu tad arī runāšu. Nu ko tad...”