Kariņš: Neesam tik turīgi kā Šveice, lai viens skolotājs mācītu tikai piecus vai desmit bērnus

Latvija nav tik turīga kā Luksemburga vai Šveice, lai mēs varētu nodrošināt, ka viens skolotājs māca tikai piecus vai desmit bērnus, šodien debatēs par nākotnē veicamo skolu tīkla reformu sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV)

"Ja mēs būtu tik turīgi kā Luksemburga vai kā Šveice, vai citas valstis, iespējams, mēs varētu atļauties izveidot skolu sistēmu, kur ir desmit bērni uz vienu skolotāju vai pieci bērni uz skolotāju, vai, kā dažviet Latvijā ir, viens bērns uz vienu skolotāju," sacīja Kariņš, uzsverot, ka neviena valsts nevar atļauties audzēkņiem nodrošināt individuālās apmācības.

Premjers arī komentēja to, ka vairāki opozīcijas deputāti debatēs sola būt "lielie skolu aizstāvji". "Nu kurš šajā telpā nav skolu aizstāvis? Mēs visi aizstāvam skolas, mēs visi gribam, lai skolas ir, un, ideālā gadījumā, lai skola būtu tuvu mājām, bet īstenība ir tā, ka mēs to visu, kā tas šobrīd ir, atļauties vairāk nevaram," akcentēja Kariņš.

Premjers skaidroja, ka demogrāfiskās situācijas dēļ Latvijā nākotnē būs mazāks skolu skaits. "Vai nu šī Saeima to lems, vai tas notiks nākamajā Saeimā," prognozēja valdības vadītājs, kurš reizē norādīja, ka būtu pilnīgi normāli kā izņēmumus paredzēt skolu ar mazu audzēkņu skaitu saglabāšanu pierobežā.

Kariņš arī pauda neizpratni, kāpēc augstākās juridiskās izglītības jomā tikai divas Latvijas augstskolas spēj sagatavot jauniešus, kas spēj nolikt valsts eksāmenu jurisprudencē. "Daži saka: varbūt eksāmens ir pārāk grūts. Nu varbūt viņš ir pārāk grūts, bet kāpēc no divām augstskolām var un no citām nevar," vaicāja premjers, kurš norādīja, ka tas ir izaicinājums, kurā ir jārod risinājums.

Kā ziņots, Saeimas opozīcijas deputāts Harijs Rokpelnis (ZZS) šodien debatēs parlamentā pārmeta izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai (JV) mēģinājumu skolu tīkla reformu veikt "pa kluso", savukārt Čakša aicināja bērnus nepadarīt par ķīlniekiem, kas liegtu viņiem iegūt kvalitatīvu izglītību.

Čakša debatēs uzsvēra, ka mērķis ir kvalitatīva izglītība, kas pieejama visiem Latvijas bērniem un par ko no valsts budžeta tiek maksāta saprātīga cena. Izglītības ministre aicināja atteikties no priekšstata, ka vietējā pašvaldībā ekonomiku veido skola, ja tas nepalīdz bērniem, kuriem šai skolā nav pieejama kvalitatīva izglītība. Lai nav tā, ka bērni kļūst par ķīlniekiem tāpēc, ka nespējam pieņemt vajadzīgos lēmumus, uzsvēra Čakša.

Rokpelnis savā atbildē kritiski vērtēja, ka Čakša neesot "ko prātīgu" pateikusi. Lai gan mērķis par kvalitatīvu izglītību ir ļoti labs, tomēr deputāts pārmeta mēģinājumu "apčakarēt kolēģus un pa kluso un mazdūšīgi" skolu tīkla reformas veikšanai vajadzīgo regulējumu pieņemt caur budžeta pakotnes likumprojektu.

Čakša priekšlikumu, kas būtu pavēris ceļu uz skolu tīkla reformēšanu, bija iesniegusi uz galīgo lasījumu budžeta pakotnē virzītajos grozījumos Izglītības likumā. Pēc tam gan koalīcijā pēc "Apvienotā saraksta" rosinājuma tika panākta vienošanās šos grozījumus no budžeta pakotnes izslēgt, lai par skolu tīkla reformu spriestu tālākā nākotnē, kad attiecīgus grozījumus varētu skatīt trīs lasījumos.

Par grozījumu Izglītības likumā izslēgšanu no budžeta pakotnes šodien nobalsoja arī Saeima.