Viesnīcās pratināts arī Vladimirs Krastiņš
Pratinot cietušo miljonāru Vladimiru Krastiņu tā dēvētajā Lemberga prāvā, advokāts Raimonds Krastiņš centās noskaidrot, kāpēc prokurori dažas procesuālās darbības veikuši viesnīcā ABC Šampētera ielā.
Prokurori tiesai kā pierādījumus iesnieguši Ventspils mēra Aivara Lemberga kādreizējā drauga V. Krastiņa 2008. gada 11. un 18. janvāra pratināšanas protokolus. Šīs divas pratināšanas, kā norādīts protokolos, notikušas nevis prokuratūrā, prokuroru darba telpās, bet gan šādām darbībām neierastā vietā – viesnīcā ABC.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka komfortablos apstākļos – viesnīcās un restorānos – savulaik tika pratināts Šveices advokāts Rudolfs Meroni, kā arī miljonāri Oļegs Stepanovs un Olafs Berķis. Nu atklājās, ka 2008. gada sākumā arī V. Krastiņš ticis pratināts tāpat kā iepriekšminētie izredzētie.
Diemžēl pratināšana komfortablos apstākļos ir iemidzinājusi procesuālo darbību veicēju modrību, ir pieļautas nopietnas kļūdas, kas, ļoti iespējams, ļaus aizstāvības pusei apstrīdēt attiecīgo pierādījumu ticamību.
Iepriekš sagatavots?
Advokāts vaicāja miljonāram, kas tad īsti notika šajās pratināšanas reizēs, kādi prokurori piedalījās pratināšanās un vai viņi bija klāt pie pratināšanas protokolu parakstīšanas. Advokāts meklēja skaidrojumu vairākām dīvainībām, kuras vedina domāt, ka viesnīcā notikusi nevis klasiska liecinieka pratināšana atbilstoši Kriminālprocesa likumam, bet gan prokurori iedevuši V. Krastiņam parakstīšanai jau sagatavotus protokolus ar viņiem vajadzīgām atbildēm. Piemēram, advokāts ilgi mēģināja noskaidrot, kā varēja sanākt tā, ka V. Krastiņš uz vienu un to pašu jautājumu gan 11. janvārī, gan 18. janvārī sniedzis pilnīgi identiskas "vārds - vārdā un komats - komatā" atbildes. Savukārt uz kādu citu jautājumu abās pratināšanas dienās miljonārs atbildējis visai atšķirīgi.
Dažādi eksemplāri
Advokāts mēģināja arī noskaidrot, kādēļ uz viena no pratināšanas protokoliem nav prokurora Aivja Zalužinska paraksta. Kriminālprocesa likums nosaka, ka procesuālo darbību veicējiem obligāti jāparakstās uz pratināšanas protokola, bet, ja viņi neparakstās, tad obligāti jānorāda iemesls.
Kā izriet no protokoliem, V. Krastiņu viesnīcā pratinājuši prokurori Juris Juriss un A. Zalužinskis, un būtu loģiski, ka abu paraksti rotātu arī pratināšanas protokolus. Šī neskaidrība tiesas zālē izraisīja pamatīgu apjukumu. Tiesnesis Boriss Geimans savā krimināllietas eksemplārā atklāja, ka tur ir A. Zalužinska paraksts, turpretī visos apsūdzēto eksemplāros šāda paraksta nav. Paraksta nebija arī paša J. Jurisa eksemplārā.
J. Juriss mēģināja skaidrot, ka tas tāds nieks vien ir, kā dēļ nav jēgas tērēt laiku – to pēc tam varēšot noskaidrot tiesas debatēs. Turpretī advokāte Sandra Sleja uzstāja, ka tiesas sēdes protokolā obligāti jāieraksta – procesa dalībniekiem izdalīti atšķirīgi krimināllietas materiāli.
Venta Monkas
No viesnīcā veiktās pratināšanas protokoliem izriet, ka V. Krastiņš liecinājis arī par kādu akciju sabiedrību Venta Monkas. Advokāts no V. Krastiņa centās izdibināt, ko viņš zina par šo sabiedrību un kā viņš ar to ir saistīts. Sākumā miljonārs par šo uzņēmumu neko neatcerējās. Kad tika nolasītas viņa liecības, kurās viņš pieminējis Venta Monkas, V. Krastiņš pēkšņi atskārta, ka tā ir akciju sabiedrība Ventamonjaks.
Tad advokāts centās noskaidrot, vai miljonārs pirms protokola parakstīšanas to vispār ir lasījis. Sākumā V. Krastiņš atkārtoja, ka protokolus vienmēr pārlasot un pat šur tur tos pielabojot. Tomēr advokāta precizējošie jautājumi viņu tā saērcināja, ka viņš beigu beigās paaugstinātā tonī noteica: "Nu izlasīju, izlasīju." No miljonāra tā arī neizdevās iegūt skaidrību, kā, izlasot protokolu, var nepamanīt tik būtisku drukas kļūdu un to akceptēt ar savu parakstu.
Komentāru nav
Jau 2008. gadā, uzzinot par dīvainajām procesuālajām darbībām viesnīcā ABC, kas pieder pazīstamajam uzņēmējam Jānim Naglim, Neatkarīgā izvaicāja šīs viesnīcas personālu. Toreiz viesnīcas darbinieces teica, ka visticamāk šāda vairāku kungu saruna varēja notikt viesnīcas banketu zālē. Neatkarīgā noskaidroja, ka zāles īre maksā desmit latu stundā. Viesnīcas pārstāves kategoriski atteicās izpaust, kurš apmaksājis uzturēšanos – prokurori vai kāds cits. Viņas uzsvēra, ka par telpu izmantošanu neviens parādā nav palicis.
Toreiz Neatkarīgā vaicāja procesa virzītājam, vai tā ir izplatīta prakse veikt pratināšanas komercuzņēmumu telpās; vai šāda prakse skaidrojama ar telpu trūkumu prokuratūrā; vai telpu īrei pratināšanas vajadzībām prokuratūras budžetā ir atsevišķa sadaļa un cik vidēji gadā tiek iztērēts naudas telpu īrei liecinieku pratināšanas vajadzībām. Toreiz no Ģenerālprokuratūras preses sekretāra Andreja Vaska Neatkarīgā saņēma lakonisku atbildi: "Par pirmstiesas izmeklēšanas procesa norisi līdz tiesas izmeklēšanai komentārus nesniegsim. Pirmstiesas procesa laikā iegūtos pierādījumus tiesas izmeklēšanas laikā izvērtēs tiesa.