Nepieciešamo informāciju par darba drošības jautājumiem saņem 88 – 89% darbinieku, bet 20% nodarbināto (jauniešu vidū – 26%) domā, ka šāda informācija uz viņiem neattiecas. Turklāt liela daļa darbinieku nemaz neizprot noteikumus, ar kuriem tiek iepazīstināti, liecina pētījuma «Darba apstākļi un riski Latvijā 2009 – 2010» dati.
Šāda tendence ir satraucoša ne tikai tādēļ, ka būdami darbinieki, jaunieši apdraud paši sevi, bet vismaz tikpat bīstama ir ievirze, ka daļa šo jauniešu ar laiku paši kļūs par vadītājiem un darba devējiem. Neapzinoties darba aizsardzības nozīmību, viņi apdraud savus darbiniekus un pakļauj riskam viņu veselību, dzīvību, kā arī uzņēmuma attīstības iespējas, norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Elīna Egle.
Jauniešu vidū retāk nekā vidēji visu vecuma grupu nodarbināto vidū (attiecīgi 11% un 17%) vērojami veselības traucējumi, kuru cēlonis ir darba vides riska faktori, tomēr eksperti šādus rādītājus uzskata par negatīviem. Speciālisti uzsver, ka patiesībā tas ir ļoti liels skaits, jo ir tikai divas reizes mazāks nekā vecākās respondentu grupas vidū. Ļoti ticams, ka tad, kad jaunieši būs nostrādājuši 20 – 30 gadus, aina tiešām būs bēdīga.
Lielā mērā iemesls šim rādītājam, pēc ekspertu domām, ir nepietiekamā izglītība civilās un darba aizsardzības jomā.
Arī darba attiecības pētot, secināts, ka jaunieši daudz biežāk nekā citu vecuma grupu nodarbinātie konfliktē ar vadību, kolēģiem un klientiem. Tāpat jaunieši biežāk nekā citu vecuma grupu darbinieki darba laikā saviem tiešajiem pienākumiem velta mazāk nekā 90% darba laika. Vairāk par 90% darba laika tiešajiem pienākumiem velta 50% jauniešu, taču vislabākais rādītājs ir vecuma ziņā vecāko darbinieku vidū. Jaunieši arī retāk piekristu izmaiņām darba samaksā, lai vispār saglabātu esošo darba vietu.
Vienlaikus viņi arī retāk uzskata par nepieciešamu rakstiski noslēgt darba līgumu – tāda līguma esamību par svarīgu atzinuši 85% jauniešu un 90% nodarbināto Latvijā kopumā.