Maijā, kad nārsto nēģi, Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) valsts vides inspektori pastiprināti uzraudzīs aizsargājamo zivju nārstam piemērotās upes, informē DAP vecākā komunikācijas speciāliste Ilze Reinika.
Upes nēģis (Lampetra fluviatilis) ir Eiropas nozīmes īpaši aizsargājama suga. Latvijā tai ir arī ierobežoti izmantojamas sugas statuss.
Nēģu zvejas lieguma laikā sods par katru nelikumīgi iegūto nēģi ir 40 eiro, kā arī pret pārkāpējiem var tikt sākti divi administratīvā pārkāpuma procesi. Viens par Sugu un biotopu aizsardzības likuma pārkāpumu, bet otrs par Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumu pārkāpumu, ja konstatēta aizliegta nēģu ieguve bez atļaujas, apzināta aizsargājamas sugas īpatņu traucēšana vairošanās laikā un dzīvotnes postīšana.
DAP Kurzemes reģionālās administrācijas vadītāja Dace Sāmīte skaidro, ka pērn nēģu nārsta laikā DAP Kurzemes reģionālās administrācijas valsts vides inspektori, veicot pastiprinātu upes nēģu vairošanās vietu uzraudzības pārbaudi diennakts gaišajā un tumšajā laikā, konstatēja piecus pārkāpumus.
Tos veica sešas personas, kuras kopumā saņēma teju 12 000 eiro sodu un pret kurām sākti 11 administratīvo pārkāpumu procesi. Tāpat 2022.gadā tiesa personai, kura 2020.gadā nelikumīgi noķēra 127 upes nēģus, piesprieda kriminālsodu 270 darba stundas un 5080 eiro zaudējuma atlīdzību valstij.
Upes nēģu skaitu samazina ne tikai šo zivju nozveja nārsta laikā, bet arī cilvēku bradāšana pa straujtecēm, kas ir nēģu dabiskā nārsta vieta, jo tādējādi tiek bojāti jau iznērstie un apaugļotie ikri. DAP aicina cilvēkus apzināties savu darbību sekas.
Baltijas jūrā ietekošās upes ar to baseiniem ir nozīmīgākās nēģu nārstošanas vietas Latvijā. Liela daļa no šīm upēm, kuru straujteces ir īpaši piemērotas upes nēģu nārstam un mazuļu attīstībai, atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
Nēģi nārsto vienu reizi mūžā, jo migrācijas, ligzdas veidošanas un ikru nēršanas process prasa ļoti lielu spēku. Katra mātīte iznērš vismaz 15 000 sīku ikru, kuri pielīp pie upes gultnes smilts un oļiem. Nēģu kāpuri neilgi pēc izšķilšanās pamet ligzdu un dodas uz lēnāk tekošiem upes posmiem, kur, ierakušies gruntī, pavada turpmākos trīs līdz septiņus gadus.
Nēģu nārsta vietas un kāpuru dzīvotnes vairākām sugām, piemēram, taimiņam, lasim, vimbām, ir kopīgas, tādēļ, lai nākotnē sekmētu to resursu atjaunošanu, oļainās upes straujteces ir īpaši saudzējamas.
Nēģis ir nozīmīgs Latvijas iekšējo ūdeņu zvejas objekts, tāpēc kopš 1960.gada tiek mākslīgi pavairots, ielaižot upēs virs aizsprostiem pieaugušos īpatņu īsi pirms nārsta laika, bet pagājušā gadsimta 80.gados uzsākta arī nēģu kāpuru ielaišana upēs.