«Valodnieki nevienu brīdi krējuma izstrādājumu nav piedāvājuši saukt par krējumeli,» uzsver Latviešu valodas aģentūras (LVA) galvenā lingviste Dite Liepa.
Pēdējās nedēļas laikā aktualizētais jautājums, kā no nākamā gada 1. septembra dēvēt krējuma, siera un sviesta izstrādājumus, sabiedrībā radījis plašas diskusijas. Lai noskaidrotu labskanīgāko vārdu, valodnieki nolēmuši izsludināt konkursu, pēc kura saņemtos ieteikumus nodos sabiedrības vērtēšanai.
«Latvijas Zinātņu akadēmijas terminoloģijas komisija kopā ar pārtikas tehnologiem, piensaimniekiem vērtēs piedāvātos vārdus un izvēlēsies labskanīgākos, jo šiem vārdiem jābūt tādiem, lai tos var atvasināt. Valodnieki tagad ir nonākuši krustugunīs, jo jāatrod labākais, atbilstošākais vārds, kas būtu pieņemams visai sabiedrībai,» uzsver lingviste.
Saturu nepārbauda
Vārds krējumelis noteikti netiks ieviests, jo tam ir nievājoša, noniecinoša nozīme, ko var salīdzināt ar vārdiem pienelis, sievele, vīrelis, tāpēc ir jāmeklē kāds cits jaunvārds. LVA pārstāve norāda, ka viņas kolēģe ir atradusi 1877. gadā izdotajā pavārgrāmatā vārdu taupsviests – ar sviestu sakausēti tauki, tāpēc loģiski būtu, ja pēc analoģijas atvasinātu arī krējuma un siera izstrādājumu vārdus. Tā krējuma izstrādājumu, kam tiek pievienoti augu tauki, turpmāk varētu dēvēt par taupkrējumu.
Šai idejai piekritusi arī Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība (LPCS), Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) un Zemkopības ministrijas.
«Vajadzīgs vienojošs nosaukums šādam izstrādājumam, neizceļot kādu no sastāvdaļām. Viens no variantiem būtu taupkrējums. Turklāt jāizveido arī normatīvs dokuments jeb nozares standartu kodekss, kuros gadījumos šādu nosaukumu lietot,» norāda LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. Viņš piebilst, ka sarunas par vienotu nosaukumu turpināsies, taču problēmas sagādājot Lietuvas piena produktu pārstrādātāji, kuri Latvijā izplata piena produktus ar nosaukumu krējuma izstrādājums.
Taču PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavackis uzsver, ka pastāv kontroles programmas, tomēr naudas krējuma vai citu no piena ražotu produktu tauku analīzēm šogad nebūšot. «Varam kontrolēt tikai marķējumu, paraugus ņemt nevaram. Tomēr tirgū tiek vēroti arī mūsu ražotāji, kuri arī nav bez grēka,» piebilst E. Zavackis. «Būtībā mums ir vienalga, kāds būs nosaukums. Kā likumdevējs noteiks, tā arī kontrolēsim.»
Diktē regula
Jau 2007. gada rudenī PVD vienojās ar krējuma ražotājiem, ka no 2008. gada 1. februāra jāsāk ievērot jau četrus gadus spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi, kas aizliedz krējuma izstrādājumu saukt par krējumu, jo tā tiek maldināti pircēji un iedibināta negodīga konkurence. Šo gadu laikā iedzīvotāji ir pieraduši, ka veikalos piena nodaļas plauktos cenas ziņā lētākie, proti, krējuma izstrādājumi, ir veidoti uz augu tauku bāzes.
2008. gadā apstiprinātās ES regulas prasības aizliedz lietot piena produkta nosaukumu, ja tā sastāvā piena tauki ir aizstāti ar citu sastāvdaļu. Tas nozīmē, ka Latvijā šis ierobežojums skars ne tikai skābo krējumu, bet arī sieru un sviestu, kuru gatavošanā izmanto augu taukus. LPCS gan informē, ka mūsu valstī siera izstrādājumus neviens piena pārstrādes uzņēmums neražo, bet sviesta un augu tauku maisījumam ES nosaukuma prasības jau ievēro – uz šā produkta etiķetes lasāms nosaukums piena, augu tauku maisījums.
Kaitīgie tauki
Aptuveni puse ražotāju krējuma izstrādājumu izgatavošanai pievieno dažādas piedevas, piemēram, augu taukus, modificētu cieti, aromatizatorus. Augu tauku izmaksas ir aptuveni trīs reizes zemākas par piena tauku izmaksām, tāpēc arī, daļēji vai pilnībā aizstājot piena taukus ar augu valsts taukiem, saražot šādu krējumu ir daudz izdevīgāk un to var pārdot lētāk, taču tas nav skābais krējums. Tas ražotājam ir jānorāda vismaz ar maziem burtiem.
Līdzīgi jau nesen sakārtots sviesta tirgus. Arī šajā nozarē vēl nesen augu tauku maisījums tika saukts par sviestu neatkarīgi no tā, cik katrā šādā ražojumā bija piena un cik daudz augu tauku. Pēc stingrāku prasību ieviešanas sviesta nosaukumu var piešķirt tikai produktam, kura sastāvā vismaz 80% ir piena, nevis augu tauku.
Nereti piena produktu sastāvā var atrast arī palmu eļļu, kas satur piesātinātās taukskābes, un tās var nodarīt ļaunumu sirdij, asinsvadu sistēmai. Taču vairāki vides zinātnieki un biologi uzskata, ka viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc daudzās attīstītajās valstīs, piemēram, ASV, novērojama aptaukošanās pandēmija, ir palmu eļļas masveidīga lietošana uzturā. Palmu eļļas patēriņš pasaulē tieši pēdējā laikā strauji pieaug, jo tā ir lēti un ātri iegūstama.
Iespēja ikvienam
Ņemot vērā plašās diskusijas par krējuma izstrādājuma nodēvēšanu, LVA nolēmusi rīkot konkursu, aicinot līdz 28. februārim jaundarinājumus iesūtīt uz aģentūras epasta adresēm agentura@valoda.lv, konsultacija@valoda. Pēc tam jaundarinājumi tiks nodoti pārtikas tehnologu, terminologu un valodnieku vērtēšanai. No 1. marta mājaslapā www.valoda.lv apmeklētājiem būs iespēja arī nobalsot par sev tīkamāko un veiksmīgāko jaundarinājumu.
Līdz šim LVA ir saņēmusi virkni ideju – pakrējums, krējumāts, kējums, kreja, krēmtauķis, taukkrēms, puskrējums, kraumis, krējiemčiks, tumis, vājkrēms, krēmziede, greilis, vājkrējums, krēmaizdars.
***
NEATKARĪGĀS LASĪTĀJU IETEIKTIE NOSAUKUMI
• kremlis
• draņķis
• sūdelis
• smērelis
• krējumis
• šķidrelis
• nekrējums
• taukpasta
• krēmjājelis
• surogātelis
• kremulsija
• taukkrējums
• pakrējums
• taukkrējeklis
• badakrējums
• nabagmājums
• nabagukrējums
• viltotais krējums
• mākslīgais krējums
Avots: nra.lv