Tas, ka no 2012. gada 1. septembra piena produktu ražotājiem vārdu izstrādājums būs aizliegts lietot kopā ar tradicionālajiem piena produkta nosaukumiem – krējums, siers, sviests – nudien ir februāra pirmās puses karstākā ziņa Latvijā.
Diezin vai pēdējās dienās iespējams atrast kādu kompāniju, kura vakarējot nenonāktu pie nelaimīgā krējumeļa. Lielākoties visi šausminās par Eiropas Savienības (ES) briesmīgo regulu, kas, lūk, neļaujot krējuma izstrādājumu arī turpmāk saukt par krējuma izstrādājumu. Skaidrs, ka brīdī, kad eiroskeptiķu Latvijā ir vairāk nekā jebkad, ir viegli iet pa populisma ceļu, atgādināt batālijas par eiru un eiro, māsterplāniem un citiem no Briseles nākušiem zvēriem, lai pilnā balsī lamātu negudro Eiropu, kas notikušajā galīgi nav pie vainas.
Latviešu valodas galvenie izvarotāji esam mēs paši, latvieši. Matu skaldīšana nieku dēļ, ignorējot daudz nopietnākas lingvistiskas deformācijas valodā, ir mūsu pašu vaina. Vai kāds ir, piemēram, pamanījis, ka laikā, kad cīņa starp eiru un eiro sita augstu vilni, klusi un mierīgi profesiju klasifikatora ietekmē pa skuju taku aizgāja sieviešu dzimtes galotnes lietvārdos, kas apzīmē profesiju nosaukumus. Piezīme par to, ka profesiju klasifikatorā profesiju nosaukumi galvenokārt ir norādīti vīriešu dzimtē un klasifikatora lietotājam esot tiesības profesiju nosaukuma pamatvārdā lietot arī sieviešu dzimtes galotni, tā arī ir palikusi piezīmes līmenī. Praksē psihologs–konsultants Anna Bērziņa vai ārsts–oftalmologs Liene Kļaviņa, kas skan nedabiski no valodas viedokļa, ir kļuvusi par ikdienu publiskajā telpā. Neviens par to brēku neceļ un simt gadus arī necels. Toties krēmeklis – tas vēl ilgi būs bubulis, ar ko biedēt gan mazus bērnus vakaros, gan filoloģijas fakultātes absolventus pārējā diennakts laikā.
Esmu pārliecināts, ka ES regula ir ļoti svētīga Latvijas sabiedrībai. Tā radīs iespēju beigt mānīt pircējus. Nav normāli, ka krējuma vai siera imitācija Latvijas veikalos tikpat kā nav atšķirama no dabiskiem produktiem, bet iepakojums likumā atļautā kārtībā sniedz maldinošu informāciju. Diezin vai veikalā izdosies atrast produktu, uz kura etiķetes vārds krējums tiktu rakstīts mazākiem burtiem nekā vārds izstrādājums. Diemžēl krējuma izstrādājums ne tuvu nav krējums, un ES regula pamatoti neļauj lietot piena produktu nosaukumus tiem darinājumiem, kam pievienoti augu tauki, bet no piena iespējams nav ne smakas. Tā ir pircēju smadzeņu skalošana, nebūt ne tik nevainīga. Aizvien vairāk pasaulē ieskanas balsis, kas apgalvo, ka lētā palmu eļļa, kas tiek dāsni pievienota it visam, cilvēka organismā nepārstrādājas un ir tam kaitīga. Skaidrs, ka tie pagaidām ir tikai viedokļi. Tikmēr, kamēr droši nebūs pierādīts, ka tas vai cits augu valsts tauku surogāts ir kancerogēns vai citādi bīstams, ražotāji visur pasaulē dažādus lētus augu taukus lietos, atsaucoties uz to, ka pirktspēja, lūk, ir tāda, kā ir.
Rūpniekiem tagad tomēr nevajadzētu uzstāties ar regulas kritiku, jo daļai Latvijas pircēju pekstiņi ar iepakojumiem, to svaru un nosaukumiem ir jau līdz kaklam. Kā rāda allaž dzīvā tautas jaunrade, pēdējo dienu laikā krējuma surogāta nosaukumam jau tikuši piedāvāti vairāki jaunvārdi. Visbiežāk izskanējušie ir krēmelis, krēmeklis, krējumelis. Domāju, ka par tiem var līksmot vien ne pārāk apdāvināti reklāmas aģentūru darboņi, kas pamatskolā bijuši nesekmīgi latviešu valodā. Pievērsiet uzmanību, visi jaundarinājumi veidoti ar nepievilcīgām, ne pārāk bieži izmantotām izskaņām. Derētu atgādināt, ka izskaņa elis latviešu valodā nereti tiek lietota ne pārāk cildinošu personu vai parādību apzīmējumiem – dižgudrelis, smirdelis, pirdelis. Arī izskaņa eklis šajā ziņā neatpaliek: riebeklis, vēmeklis un moceklis ir pirmie vārdi, kas nāk prātā šajā asociāciju ķēdē. Gribētu gan cerēt, ka no tautas mutes šoreiz nebūs dieva ausī, jo tas nudien būtu pabaisi, ja veikalu plaukti nākamgad tiktu piekrauti ar dažādiem palmu eļļas eļiem un ekļiem.