Pērn 21 nelaimes gadījums darbā beidzies letāli, informē Valsts darba inspekcijas (VDI) darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa. Kopumā 2010. gadā dažādas traumas darba vietās guvuši 1146 cilvēki.
Visbiežāk nelaimes gadījumi notikuši apstrādes rūpniecībā (24%). Bieži traumas guvuši arī transporta nozarē (17%) un valsts pārvaldē (10%) strādājošie. «Izanalizējot sīkāk apstrādes rūpniecībā notikušos negadījums, jāteic, ka visbiezāk nelaimes gadījumi notiek kokapstrādes uzņēmumos, kas atrodas Rīgā, Vidzemes un Zemgales reģionos. Jāpiebilst, ka VDI februāra vidū veiks pārbaudes minētās jomas uzņēmumos,» stāsta S. Zariņa.
Cieš jauniņie
Rudenī inspekcija viesosies arī lauksaimniecības uzņēmumos, jo tajos visbiežāk konstatēti letāli nelaimes gadījumi (38%). «Līderis ir tieši mežizstrāde. Nelaimes gadījumu skaits, visticamāk, ir vēl lielāks, nekā liecina operatīvie dati, jo mums ir grūti šajos gadījumos pierādīt nodarbināšanas faktu. Mežizstrādē strādā daudz pašnodarbinātu personu un par darba aizsardzību atbild viņi paši. Turklāt tādus gadījumus, kur cietuši pašnodarbinātie, inspekcija neizmeklē,» teic S. Zariņa.
Bieži letāli nelaimes gadījumi konstatēti arī apstrādes rūpniecībā (19%) un būvniecībā (19%).
Visbiežāk darbā traumas gūst jaunie darbinieki, kuri konkrētajā iestādē strādā tikai vienu gadu. «Trešā daļa cietušo ir nesen sākuši darba gaitas. Pērn tika reģistrēti divi gadījumi, kad smagas traumas darbinieki guva pirmajā darba dienā. Lai mazinātu šādu gadījumu skaitu, veiksim pārbaudes, kur īpašu uzmanību pievērsīsim tieši jauno darbinieku apmācībām,» norāda VDI pārstāve.
Kunga prātā
Viņa turpina: «Izvērtējot cēloņus, jāteic, ka 69% gadījumu vainīgs bijis pats darbinieks, proti, viņš nav ievērojis darba drošības prasības, darbu veicis izklaidīgi, neuzmanīgi, darbā atradies alkohola reibumā. 2010. gadā kāds vīrietis sasniedza jaunu rekordu: darbā atradās 3,87 promiļu reibumā. Viņš cieta, nokrītot pa kāpnēm.»
Savukārt pērn desmitā daļa nelaimes gadījumu darbā notikuši, jo bijuši trūkumi darba organizācijā, piemēram, darba devējs nepietiekami kontrolēja darba drošības instrukciju prasību ievērošanu un darba izpildi. Tika konstatēta arī neapmierinoša darbinieku apmācība darba drošības un veselības jautājumos un neapmierinoša darba vietas izveidošana un aprīkošana. «Darbinieki cietuši arī sliktu darba apstākļu dēļ, piemēram, atklājām, ka trūkst piemērota drošības aprīkojuma, individuālo aizsardzības līdzekļu, bija bojātas iekārtas, instrumenti, darba rīki.»
Formālās veselības pārbaudes
2010. gadā darba vietās reģistrēti arī 30 letāli nelaimes gadījumi, kas nav saistīti ar darba vides riska faktora iedarbību – tā sauktās dabiskās nāves. Darba vietā pērn nomira 27 vīrieši un trīs sievietes. «2009. gadā dabiskā nāvē darba vietā visvairāk nomira 55–64 gadus veci cilvēki, bet pērn vecuma amplitūda bija no 45 līdz 54 gadiem,» teic S. Zariņa. Visvairāk dabiska nāve tika konstatēta autovadītājiem (20%).
«Zīmīgi, ka katram trešajam mirušajām nebija veikta obligātā veselības pārbaude. Ja tas būtu izdarīts, varbūt iznākums nebūtu bijis letāls. Tiesa gan, novērojumi liecina, ka daļa darba devēju izmanto šādu taktiku – uzraksta norīkojumu par obligāto veselības pārbaudi darbiniekiem (ja inspekcija izdara pārbaudi, viss it kā kārtībā un sodīt nevar), bet iesaka to neveikt. Aizpilda obligātās veselības pārbaudies kartes un tās aiznes ārstam tikai apzīmogot, » stāsta darba aizsardzības nodaļas vadītāja.