Atklāj koalīcijas paplašināšanas sarunu aizkulises
“Jaunās Vienotības” (JV) un tās vadītāja, premjera Krišjāņa Kariņa uzreiz pēc Valsts prezidenta vēlēšanām sāktais koalīcijas pārmaiņu process šonedēļ sasniedza jaunu fāzi. Izrunājies ar četru partiju pārstāvjiem individuāli, Kariņš piektdien uz tematisko sarunu par darbaspēka pieejamību aicināja partijas piedalīties jau “piecpusēji”. Ja šobrīd opozīcijā esošie “zaļzemnieki” un “Progresīvie” bija klāt, tad esošie koalīcijas partneri no Nacionālās apvienības (NA) un Apvienotā saraksta (AS) šo sarunu boikotēja. Ja AS pārstāvji Kariņa uzsāktās sarunas dēvē par cirku, tad opozīcija viņu un NA atteikšanos piedalīties diskusijās dēvē par vājuma izpausmi un bailēm no konkurences, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
“Šis ir process, uz ko es aicinu. Tas ir sākums, nevis gals. Gals būs, tāpat visiem skaidrs,” šādi nedēļas vidū premjers Krišjānis Kariņš komentēja savu ieceri sākt piecu partiju lokā sarunas par vairākām tēmām, taču vēl izvairīdamies to saukt par koalīciju.
Ceturtdienā, kad notika divas Saeimas sēdes - otrajā no tām AS, NA un JV nobalsoja pret Kariņa un līdz ar to arī valdības demisiju, - četru partiju vadība saņēma ielūgumu piektdien pēcpusdienā tikties Ministru kabineta bibliotēkā, lai piecatā spriestu par to, kā Latvijai atrisināt problēmas ar darbaspēka trūkumu.
Edgaru Rinkēviču Valsts prezidenta amatā kopā ar JV ievēlējušie “Progresīvie” un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) uzreiz pēc Kariņa publiski paustās idejas paziņoja, ka sarunām piecatā piekrīt. Tas nemainījās arī ceturtdienas vakarā, kurā abas partijas nobalsoja par Kariņa tagadējās valdības gāšanu.
“Labprāt iesim un piedalīsimies šajā procesā. Ceram, ka tās patiešām būs piecu partiju sarunas,” pauda “Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Kaspars Briškens.
“Tas jautājums, kas ir izvirzīts priekšplānā, ir nodarbinātības jautājumi, kas neapšaubāmi arī mums kā “Progresīvajiem” no dažādiem aspektiem - gan no tā, cik iekļaujošs vai neiekļaujošs ir mūsu darba tirgus, kā šajā darba tirgū integrēt vairāk jauniešu, cilvēku ar īpašām vajadzībām, māmiņas pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma, kā mēs varam radīt darbavietas, kas palīdz arī mūsu tautiešiem ārvalstīs atgriezties Latvijā. Protams, nonākam arī pie jautājuma par to, kā mēs varam, piemēram, mūsu jaunuzņēmumos vai augstu tehnoloģiju uzņēmumos nodrošināt augsti kvalificētas darba rokas, kas nav pieejamas šeit Latvijā. Par visiem šiem jautājumiem esam gatavi atklātai diskusijai - cerams, pēc iespējas plašākā formātā.”
Gatavību pieņemt Kariņa uzaicinājumu izteica arī ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Viktors Valainis. Vaicāts, kā būtu skaidrojams tas, ja kāds no tagadējiem JV partneriem uz sarunām neierastos, viņš “de facto” pauda: “Tā ir tāda vājuma pazīme, es domāju, vairāk, kad politiķi atsakās piedalīties sarunās varbūt ar citiem, kas, nonākot vienlīdzīgos apstākļos var parādīt daudz izlēmīgāku rīcību un daudz spēcīgāku redzējumu. Tas ir tas, kas varbūt šobrīd šiem politiķiem pietrūkst. Es to tulkoju kā vājuma pazīmi, ja tu nespēj cieņpilni apsēsties kopā ar politiskajiem konkurentiem pie galda. Nevienam no viņiem nav 51 balss, lai viņi varētu atļauties tik augstprātīgu rīcību un nepiedalīties tādās sarunās. Vai arī, ja viņiem šķiet, ka tie jautājumi ir mazsvarīgi - nu, es tā nedomāju.”
ZZS un “Progresīvie” ar JV pārstāvjiem Kariņa vadībā bija tikušies jau pagājušajā nedēļā, pēc sarunām stāstot par to, ka pozīcijas daudzos jautājumos esot tuvas un sadarbības iespējas - labas. Savukārt gan AS, gan NA no valdības nama bibliotēkā notikušajām konsultācijām laukā nāca ar stingru viedokli, ka nekāda koalīcijas paplašināšana neesot vajadzīga. Tā vietā būtu nepieciešamas sarunas trijatā vai pat kāds dažu dienu kopīgs seminārs visiem koalīcijas deputātiem un ministriem.
Tas, ka premjers nolēma šo piedāvājumu ignorēt un rīkot piecu partiju sarunas, manāmi sadusmoja NA. Tās valdes loceklis Jānis Dombrava uzreiz pēc valdības izturētā neuzticības balsojuma “de facto” pauda neizpratni, kāpēc Kariņam būtu jāaicina uz tikšanos savi gāzēji: “Tas aicinājums, es nezinu, varbūt kaut kāda kļūda no premjera biroja iznāca ārā, jo vakardienas [trešdienas] sarunās ar premjeru bija runa par to, ka trīs valdību veidojošās partijas varētu tikties... (..) ZZS un “Progresīvie” šodien mēģināja izteikt neuzticību Krišjānim Kariņam, un būtu dīvaini šādā situācijā sēsties pie viena sarunu galda un mēģināt tēlot kaut kādu sadarbības formātu ar viņiem. Ir valdību veidojošajām partijām jāpārrunā problēmjautājumi, jāatrod risinājums, un tad var meklēt dažādās, es nezinu, Frakciju padomēs plašāku atbalstu vienai vai otrai iniciatīvai.”
Arī AS Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars, skaidrojot atteikšanos doties uz Kariņa organizēto tikšanos, atgādina par savu šonedēļ pausto aicinājumu koalīcijas partneriem izrunāties trijatā: “Ejam secībā - mums ir trīspusējā sanāksme. Ja šo iniciatīvu savās rokās neņem Krišjānis Kariņš, tad es runāšu ar saviem kolēģiem no Nacionālās apvienības, aicinām uz parlamentu, uz Saeimas balto viesu sēžu zāli, un
tiekamies, izrunājam, kas ir šie aktuālie jautājumi papildus valdības deklarācijai. Ja kādam kaut kas nepatīk vai grib absolūti kaut ko mainīt, vai principiāli negrib par saturu runāt atklāti ne sekundi, ne dienu, ne divas, ne nedēļu, nu tad tā ir jauna situācija. Mums ir spēkā mūsu koalīcijas līgums, mēs pie tā pieturamies. Ja kādam ir kādas citas domas, nu tad atklāti, godīgi pasakiet!”
Stundu pirms Kariņa iecerētās piecpusējās sarunas AS un NA tomēr tika uzaicināti pie premjera - arī lai runātu par darbaspēka problēmām. Stāvu augstāk apsēsties pie viena galda ar JV, “Progresīvajiem” un ZZS viņi nedevās, šo formātu nodēvējot par cirku.
Kariņš apgalvo, ka paralēlās sarunas šaurākā lokā viņš vairs nerīkošot, jo visām piecām viņa aicinātajām partijām esot iespēja nākt un diskutēt kopā. “Politiķiem ir jāpiedalās diskusijās. Man ir šobrīd, es atzīšu, grūti saprast, kā var neatsaukties koalīcijas partneri uz premjera aicinājumu runāt par problēmu, kas ir politiski risināma,” pēc JV kopīgās sarunas ar divām opozīcija partijām teica Ministru prezidents.
Politikas kuluāros šobrīd nostiprinājies viedoklis, ka izmaiņas valdībā gaidāmas ne ātrāk kā pēc jūlija vidū Viļņā paredzētā NATO samita beigām. Visticamāk, partiju sarunas par piecām premjera pieteiktajām tēmām daudz ātrāk par šo termiņu nemaz nebūs noslēgušās. Jāpiebilst, ka tobrīd Valsts prezidenta amatā jau būs stājies Edgars Rinkēvičs, nomainīdams Egilu Levitu, kurš ir paziņojis: valdības krišanas gadījumā ar viņa rokām netiks nominēts premjers, kurš aicinātu koalīcijā ZZS.