Mūžizglītība darba tirgū kļūst arvien nepieciešamāka, norāda NVA direktore

Mācīšanās mūža garumā jeb mūžizglītība darba tirgū kļūst arvien nepieciešamāka, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" atzina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Viņa arī uzsvēra, ka jaunu prasmju apgūšanai ir vajadzīgs laiks, bet darba devēji bieži negrib gaidīt, tāpēc vislabāk šīs prasmes apgūt tad, kad vēl ir darbs, nevis tad, kad cilvēks jau izkritis no darba tirgus. Simsone atgādināja, ka šajā jomā NVA sniedz atbalstu ne tikai bezdarbniekiem, bet arī nodarbinātajiem.

Vaicāta, vai Latvijas darba tirgū ir novērojams eidžisms jeb potenciālo darba ņēmēju diskriminēšana pēc vecuma, NVA direktore atbildēja, ka īsti apstiprināt to nevar, jo pieļaujams, ka jaunāki cilvēki nereti ir konkurētspējīgāki darba tirgū savu svaigo zināšanu dēļ. "Pieturos pie domas, ka tas ir prasmju jautājums, jo tas, kā mainās tehnoloģijas, cik daudz un plaši tās ienāk darba tirgū... Praktiski vairs nav nozaru, kuras tās nebūtu skārušas, un cilvēku spēja adaptēties jaunajiem apstākļiem, spēja apgūt jaunas prasmes, tas ir tas noteicošais," atzina Simsone.

Lūgta ieskicēt aktuālo vidējā darba meklētāja profilu, NVA direktore atbildēja, ka tā ir sieviete vecumā virs 50 gadiem ar iegūtu profesionālo vidējo izglītību. Viņa piebilda, ka saskaņā ar statistikas datiem bezdarbnieku vidū ir nedaudz pieaudzis sieviešu īpatsvars, sasniedzot 56%, savukārt 40% no visiem darba meklētājiem ir vecumā virs 50 gadiem, kas diezgan tieši norādot uz vecāku cilvēku prasmju neatbilstību darba tirgus prasībām.

Kā ziņots, Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis šogad jūnija beigās bija 5,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir tāds pats kā mēnesi iepriekš, liecina NVA publiskotā informācija.

Jūnija beigās NVA bija reģistrēti kopumā 49 239 bezdarbnieki, kas ir par 389 cilvēkiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 48 850 bezdarbnieki.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis jūnija beigās joprojām bija Rīgas reģionā - 4,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 11,2%, kas ir kritums par 0,3 procentpunktiem.

Kurzemē jūnijā reģistrētā bezdarba līmenis audzis par 0,1 procentpunktu - līdz 5,5%, Vidzemē saglabājies nemainīgs 5,4% apmērā, bet Zemgalē audzis par 0,1 procentpunktu - līdz 5,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Rīgā reģistrētā bezdarba līmenis jūnijā audzis par 0,1 procentpunktu, mēneša beigās veidojot 4,4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Pagājušā gada beigās Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.