Reģionālo mediju asociācija: "Latvijas pasta" pakalpojumu apjoms reģionos ir samazinājies un kļuvis nepieejamāks

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Vairums reģionālo mediju izdevēju ir bijuši liecinieki VAS "Latvijas pasts" attīstībai ilgākā laika periodā, un droši varot teikt, ka ikvienas pārbūves, reorganizācijas un tā sauktās inovācijas rezultātā, šī pakalpojuma sniedzēja un faktiskā valsts noteiktā monopolista pakalpojumu apjoms reģionos ir samazinājies un kļuvis nepieejamāks, lietotājiem - nedraudzīgāks, aģentūrai LETA pauda Latvijas Reģionālo mediju asociācijas (LRMA) valdes priekšsēdētāja Ivonna Plaude.

Komentējot abonementa noformēšanu vietnē "abone.pasts.lv", kur maksa no 1.jūlija noteikta trīs eiro apmērā, Plaude sacīja, ka tas dažos gadījumos ir teju 50% no abonenta cenas, un, LRMA ieskatā, šādu darbību var sākt dēvēt par negodīgu komercpraksi, jo, piemēram, "Latvijas pasts" pakalpojumu tarifu grāmatā teikts, ka laikraksta abonements interneta vietnē tiek noformēts bez maksas.

Vaicāta par veidiem, kā reģionālie mediji plāno pārvarēt grūtības, Plaude minēja, ka mediji apsver pārņemt pasta pakalpojumu daļu uz redakciju pleciem, piemēram, abonementa noformēšanu.

Tāpat LRMA plāno vērsties ar atklātu vēstuli gan Satiksmes, gan Kultūras ministrijās, gan pie Valsts un Ministru prezidenta, gan attiecīgajā Saeimas komisijā un Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. "Iespējams, būtu vērts iesaistīties arī Valsts kontrolei, lai pēc būtības izvērtētu pasta pakalpojumu kvalitāti un izmaksu attiecības," atzīmēja asociācijas vadītāja.

LRMA vadītāja norādīja, ka asociācijā ne reizi vien apspriesta "Latvijas pasta", tās ieskatā, kaitnieciskā darbība attieksmē pret preses piegādēm un pastniekiem.

Kā vienu no "Latvijas pasta" neapmierinošajām darbībām, Plaude uzskaitīja pasta nodaļu slēgšanu un pastnieku apkalpošanas reģionu apvienošanu, vienlaikus atbilstoši nepalielinot darbinieku algu.

"Rezultātā pastnieku un arī citu pasta darbinieku vidū reģionos novērojama teju nepārtraukta kadru mainība. Pastnieku trūkst, viņi nespēj savlaicīgi veikt piegādes," skaidroja Plaude, atzīmējot, ka, piemēram, pastnieku slimības vai kādas citas negaidītas prombūtnes dēļ, novērots darbinieku aizvietotāju trūkums, tāpēc sūtījumi regulāri netiek piegādāti savlaicīgi.

Tāpat viņa sacīja, ka ilgākā laika periodā LRMA biedri bijuši liecinieki tam, ka "Latvijas pasts" tiek attīstīti tikai tie pakalpojumi, kas kādā brīdī tiek uzskatīti par inovatīviem un, iespējams, peļņu nesošiem, pilnībā aizmirstot šīs valsts kapitālsabiedrības īpašo lomu, jo īpaši reģionos. "Bet tieši tās dēļ taču pastam tiek saglabātas valsts dotācijas un faktisks monopolstāvoklis, piemēram, nododot ekskluzīvas tiesības pensiju piegādē un tamlīdzīgi," piebilda Plaude.

Līdztekus LRMA valdes priekšsēdētāja uzsvēra, ka būtisks solis pakalpojumu, tai skaitā preses abonēšanas pieejamības un kvalitātes, samazināšanā īpaši reģionos, ir bijusi pasta cenu politika un darbība interneta vidē.

Asociācijas ieskatā, ņemot vērā reģionālo avīžu un abonementa izmaksu un cenas attiecības, kā arī to, ka "Latvijas pasts" saņem maksu par pakalpojumu gan no izdevējiem, gan valsts dotācijas preses piegādēm reģionos, patlaban pasta noteiktā abonenta noformēšanas cenas gan klātienē, gan interneta vietnē ir neadekvātas.

Latvijas Reģionālo mediju asociācija reģistrēta 2020.gadā. Tās mērķi ir sekmēt neatkarīgu un kvalitatīvu mediju un žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos, veicināt Latvijas reģionu iedzīvotāju pieeju objektīvai, patiesai, aktuālai kvalitatīvai informācijai, kā arī atbalstīt jaunu cilvēku iesaisti žurnālistikas profesijā reģionos.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.