Apvienība “Pilsēta cilvēkiem” iestājas pret obligātu ķiveru lietošanu velosipēdistiem

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Šā gada 28. jūlijā plašsaziņas līdzekļos tika publicēta ziņa, saskaņā ar kuru Satiksmes ministrija rosinās noteikt obligātu ķiveru lietošanu elektroskrejriteņu un velosipēda lietotājiem — “uzklausot mediķu sniegto informāciju par to, ka galvas traumas gūst arī velosipēdisti”, ministrija virzīs priekšlikumu par obligātām ķiverēm visiem — gan elektroskrejriteņu, gan velosipēdu vadītājiem.

“Pilsēta cilvēkiem” nav pret ķiveru lietošanu kā tādu — “Pilsēta cilvēkiem” atbalsta ķiveres lietošanu bērniem, gan arī cilvēku brīvprātīgu izvēli tās valkāt, it sevišķi, nodarbojoties ar velosportu, ziņo apvienība.

Vienlaikus “Pilsēta cilvēkiem” ir kategoriski pret noteikumiem, kuri paredz obligātu ķiveres lietošanu pilnīgi visiem velosipēdistiem, tai skaitā arī tiem, kuri ikdienā droši pārvietojas pa maršrutiem, kuros iespējas iekļūt ceļu satiksmes negadījumā ir niecīgas.

Katram pieaugušajam velosipēdistam ir tiesības pašam izvērtēt iespējamos riskus un pieņemt lēmumu par ķiveres lietošanu. Obligāta ķiveru lietošana visiem velosipēdistiem ir ar apšaubāmu pievienoto vērtību (līdz ar to — nesamērīga, kas demokrātiskā sabiedrībā nav pieļaujams) tālāk norādīto iemeslu dēļ:

  1. obligāta ķiveru lietošana dažādu praktisku apsvērumu dēļ attur cilvēkus no velobraukšanas. Par klasisku piemēru minētajam tiek uzskatīta Austrālija, kurā pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā tika ieviestas obligātas ķiveres velosipēdistiem, kā rezultātā velobraucēju skaits ir būtiski samazinājies. Samazinoties velobraucēju skaitam, atlikušajiem velobraucējiem sadursmes ar autotransportu risks palielinātos (tā sauktais “safety in numbers” princips). Vienlaikus trūkst pierādījumu tam, ka obligātās ķiveres velosipēdistiem patiešām uzlabotu velosipēdistu drošību uz ceļa . Ir arī pētījumi, kuros secināts, ka ķiveru lietošana var arī provocēt mazāk piesardzīgu uzvedību no autovadītāju puses un radīt velosipēdistam maldīgu drošības ilūziju, liekot braukt riskantāk;
  2. ikdienas pārvietošanās ar velosipēdu ir veselīga un salīdzinoši droša — vairākos pētījumos secināts, ka cilvēkam veselības ieguvumi no pārvietošanās ar velosipēdu ir ievērojami lielāki, nekā potenciālie riski. No 2018. gada pētījuma izriet, ka varbūtība gājējam un velosipēdistam gūt letālas galvas traumas, noejot/nobraucot vienādu attālumu, ir līdzīga. Ir arī senāks pētījums, no kura secinājumiem arī izriet, ka pārvietošanās ar velosipēdu nav bīstamāka par pārvietošanos ar kājām. Bet līdz tādam absurdam, kā obligātas ķiveres gājējiem, vēl neviens nav aizdomājies;
  3. pētījumos, uz kuriem mēdz atsaukties obligātās ķiveru lietošanas aizstāvji, tiek pētītas vien ķiveru iespējas mazināt galvas traumas sekas sadursmes gadījumā. Minētais arguments neņem vērā, ka obligāta ķiveru lietošana visiem velobraucējiem negatīvi ietekmē velobraukšanas attīstību un sabiedrības veselību, ar ieguvumiem (lielāka aizsardzība pret traumām nelielā daļā no ceļu satiksmes negadījumiem), kuri to neatsver. Šobrīd Latvijā arī trūkst pat statistikas par galvas traumām, kuras gūst riteņbraucēji un citi mazaizsargātie satiksmes dalībnieki, nemaz nerunājot par statistikas analīzi.

“Pilsēta cilvēkiem” īpaši vēlas uzsvērt, ka obligāta prasība velosipēdistiem valkāt ķiveres ir cīņa ar sekām, nevis cēloņiem. Savukārt Satiksmes ministrijas darbs ir novērst cēloņus. Galvas traumu cēloņi ir nevis ķiveres neesamība, bet gan ceļu satiksmes negadījuma izraisīts kritiens vai avārijas situācija. Ceļu satiksmes negadījumu skaitu iespējams mazināt, veidojot mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem drošu infrastruktūru, nodrošinot Ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu, arī papildinot tos ar pienākumu autotransporta līdzekļiem, apdzenot velosipēdistus, ievērot vismaz 1,5 metru intervālu u.c.

Tāpat gandrīz visās Eiropas Savienības valstīs ķiveru lietošana pieaugušiem velosipēdistiem ir brīvprātīga un satiksmes drošības jomā prioritātes tiek fokusētas uz ceļu satiksmes negadījumu skaita mazināšanu, kam būtu jābūt arī Latvijas valdības un Satiksmes ministrijas prioritātei, kā to paredz Ministru kabineta apstiprinātais Ceļu satiksmes drošības plāns 2021.—2027. gadam.
Apvienība “Pilsēta cilvēkiem” darbojas jau kopš 2016. gada ar mērķi veicināt labas pilsētvides veidošanu Rīgā un citās Latvijas pilsētās. Apvienība “Pilsēta cilvēkiem” iestājas par drošu, ātru un ērtu pārvietošanos neatkarīgi no tā, kādu pārvietošanās veidu cilvēks izvēlas.

Svarīgākais