Pēc Ventspils mēra Aivara Lemberga advokāta Raimonda Krastiņa lūguma, ko par pamatotu jau pirms vairākiem mēnešiem bija atzinusi arī tiesa t.s. Lemberga lietā, no Ģenerālprokuratūras saņemti vēl 17 sējumi dažādu dokumentu.
Ja tiesa piekritīs šos 17 sējumus pievienot krimināllietai, tad kopējais sējumu skaits šajā lietā sasniegs 180.
Jāatgādina, ka pirms vairāk nekā diviem gadiem uz tiesu tika nosūtīti kopumā 143 sējumi, kas tobrīd izskatījās pēc rekorda sējumu skaita ziņā. Tāpat jāatgādina, ka šajos 143 sējumos bija apkopoti materiāli no diviem kriminālprocesiem (t.s. Aivara parka lietas un t.s. Simts un viena sējuma lietas), kas savukārt bija izdalīti no t.s. Ventspils amatpersonu lietas, kurā acīmredzot joprojām turpinās izmeklēšana nu jau vismaz sesto gadu (jautājumā par izmeklēšanas ilgumu gan valda būtiska viedokļu atšķirība).
Tiesas procesa laikā aizstāvības puse vairakkārt ir lūgusi izprasīt dokumentus no Ģenerālprokuratūras. Turklāt, pamatojot šos lūgumus, vairākkārt ir izskanējis arī viedoklis, ka krimināllietas sadalīšana ir veids, kā noslēpt būtiskus pierādījumus, paturot tos tajā krimināllietas daļā, kurā turpinās izmeklēšana.
Līdz šim, aizbildinoties ar izmeklēšanas noslēpumu, pieprasītie materiāli pārsvarā netika rādīti. Pirmoreiz Ģenerālprokuratūra atklāj būtisku dokumentu klāstu, kas iepriekš tika slēpts.
Der abām pusēm
Pagājušajā nedēļā paužot viedokļus par to, vai Ģenerālprokuratūras atsūtītos 17 sējumus pievienot krimināllietas materiāliem, aizstāvības un apsūdzības puses bija vienisprātis, ka šie materiāli ir jāpievieno. Tik apbrīnojama vienprātība šajā procesā, šķiet, vēl nebija pieredzēta.
No prokuroru teiktā varēja saprast, ka sējumos dominē dažādu ārvalstu uzņēmumu dokumentu kopijas, ārvalstu varas iestāžu atbildes uz Ģenerālprokuratūras pieprasījumiem, kā arī no auditorkompānijas Deloitte&Touche iegūtie dokumenti, tostarp zvērinātu advokātu Jāņa Zelmeņa un Vitas Libertes privātā epasta sarakste. Jāatgādina, ka šī advokātu epasta sarakste jau agrāk ieguva skandalozu slavu, jo tās saturs it kā kļuva zināms arī pie izmeklēšanas nepiederošai personai.
Skaits nav svarīgs
Vienprātība jautājumā par iepriekšminēto materiālu pievienošanu lietai nebūt nenozīmē, ka process iegājis mierīgākā gultnē. Ņemot vērā to, ka ir saslimis advokāts R. Krastiņš, kurš no aizstāvības puses viskompetentāk varētu runāt par iepriekšminētajiem 17 sējumiem (to parādīšanās tiesā taču ir tieši R. Krastiņa nopelns!), A. Lembergs lūdza tiesas sēdi atlikt. Tiesa nepiekrita, jo A. Lembergam esot vēl citi aizstāvji.
Nelīdzēja arī tas, ka pēc A. Lemberga norādes abi pārējie viņa advokāti – Māris Mezītis un Irīna Kauke – lūdza tiesu atbrīvot viņus no piedalīšanās tiesas sēdēs līdz brīdim, kad atsāks skatīt viņu kompetences jautājumus. Tiesa advokātus atbrīvoja, taču vienlaikus lēma, ka 17 sējumu jautājums tiks skatīts bez R. Krastiņa klātbūtnes.
Slapjā pirksta incidents
Šis nav vienīgais konflikts starp procesa dalībniekiem pēdējo tiesas sēžu laikā.
R. Krastiņš lūdza pievienot lietas materiāliem divu dokumentu kopijas – 1994. gada aizdevuma un ķīlas līgumus starp Banku Baltija un SIA Naftas parks100. Neskatoties uz to, ka pašu prokuroru sarūpētajos
143 krimināllietas sējumos mudž no neapstiprinātām dažādu dokumentu kopijām, prokurori aktīvi iebilda pret kopiju pievienošanu lietas materiāliem.
Tiesnesis Boriss Geimans jautāja, vai advokātam nav šo dokumentu oriģinālu. Izrādījās, ka līdzi ir paņemti arī oriģināli. Tiesnesis ļāva prokuroriem salīdzināt kopijas ar oriģināliem.
Starpbrīdī paņemot rokās dokumentu oriģinālus, prokurors Juris Juriss pauda viedokli, ka tiem jau «pat tinte nav nožuvusi», dodot mājienu, ka tie varētu būt viltoti. Tiesas sēdē situāciju J. Juriss raksturoja šādi: «Vēlētos varbūt tiesas uzmanību tādam kuriozam faktam vērst šo dokumentu sakarā. Jo tā nu ir sanācis, ka es laikam tik ilgi šodien uzturos, man rokas mazlietiņ sviedrainas, ja. Karsts varbūt paliek. Netīšām pieskaroties tam parakstam, Šķibeļa [domāts
SIA Naftas parks100 direktors Juris Šķibelis – aut.] parakstam, viņš uzreiz izplūda un palika man nospiedumi uz pirksta. Vēršu uzmanību, ka paraksts no 94. gada dokumentiem, ja, uz Šķibeļa paraksta. No 94. gada dokumentiem tinte parasti izžūst. Nu, jā, tāda tintes īpatnība.»
Advokāts R. Krastiņš nekavējoties norādīja, ka prokurors ir speciāli sabojājis dokumentu, jo «viņš teica, ka ir uzlicis pirkstu, un esot izšķīdis kas tur».
Arī turpmākā tiesas sēdes gaitā advokāts vairākkārt atsaucās uz šo incidentu. Lūdzot tiesu uzrādīt pratināmajam kādu pašu prokuroru sarūpētu dokumentu, R. Krastiņš norādīja – «nezinu, kas notiek, ja uz viņa uzliek ar slapju pirkstu».
Tāpat R. Krastiņš lūdza tiesu nedot prokuroriem dokumentus bez pieskatīšanas, jo, «kad iedod dokumentu bez pieskatīšanas, tad tas tiek izķēpāts».
Vēl viens aizpratinātais?
Iepriekšminētie 17 dokumentu sējumi bija vajadzīgi, lai pabeigtu cietušā miljonāra Vladimira Krastiņa pratināšanu – advokāti vēlas par šiem dokumentiem uzdot jautājumus, protams, ja tiesa piekritīs tos pievienot krimināllietai.
Vienlaikus arī izskatās, ka V. Krastiņa pratināšanas pabeigšana aizbīdīsies tālā nākotnē – līdzīgi kā cietušā Valentīna Kokaļa pratināšanas pabeigšana. Kā varēja noprast no V. Krastiņa advokātes teiktā, viņas klients martā plāno pamest valsti.