Apstrādes rūpniecību tuvākajos mēnešos turpinās ietekmēt vājš ārējais pieprasījums un ģeopolitiskā nenoteiktība, aģentūrai LETA prognozēja Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības izlaides apjomi 2023.gada jūlijā, salīdzinot ar 2022.gada jūliju, pēc neizlīdzinātiem datiem bija par 8,7% mazāki nekā pirms gada. Savukārt pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem samazinājums bija mērenāks - samazinājās par 6,2%. Kopumā gada septiņos mēnešos apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi bija par 6,7% mazāki nekā atbilstošajā periodā pirms gada.
Gergelevičs atzīmē, ka dažādās rūpniecības apakšnozarēs attīstības tendences ir atšķirīgas. Šī gada jūlijā gada griezumā lielākais devums apstrādes rūpniecības kritumā bija kokapstrādei, kura samazinājās par 4,2%. Par 18,5% samazinājās arī nemetālisko minerālu ražošanas apjomi, par 31,2% - mēbeļu ražošana, par 10,8% samazinājās gatavo metālizstrādājumu ražošanas apjomi un par 32,2% - poligrāfijas ražošanas apjomi.
Savukārt par 15,3% pieauga datoru, elektronisko un optisko iekārtu, par 15% metālu un par 1% pieauga pārtikas produktu ražošanas apjomi.
Jūlijā gada griezumā par 8,7% samazinājās arī apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās. Mērenāk samazinājās vietējā tirgū realizētās produkcijas apjomi - par 5,2%, savukārt straujāk - eksportā realizētās produkcijas apjomi - par 10,6%. Būtiski saruka koksnes un tās izstrādājumu realizācija. To daļēji kompensēja pārtikas produktu un datoru, elektronisko un optisko iekārtu realizācijas apjomu pieaugums.
Gergelevičs norāda, ka šajā situācijā jāturpina meklēt jaunas piegāžu iespējas un preču noieta tirgi.