Latvijā ir "jāiedarbina vēl spēcīgāka valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešana", aģentūrai LETA teica aizsardzības ministra amata kandidāts Andris Sprūds (P), atklājot savas prioritātes pēc stāšanās amatā.
Aizsardzības nozarē darāmo uzdevumu saraksts ir plašs, kas nozīmē, ka ir kvantitatīvi un kvalitatīvi jāstiprina aizsardzības spējas.
Aizsardzības nozarē jau ir sākti trīs vitāli svarīgi raķešu sistēmu projekti - krasta aizsardzība pret kuģiem, vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas un raķešu artilērija. Šie projekti ir jāturpina, norādīja politiķis.
Sprūds atgādināja, ka saskaņā ar valsts aizsardzības koncepciju, tuvākajos gados Latvijas karavīru skaits jāpalielina līdz 31 000, ko veidotu profesionālā militārā dienesta karavīri, šogad ieviestā VAD karavīri, zemessargi un augstas gatavības rezerves karavīri.
"Ir jāiedarbina vēl spēcīgāka VAD ieviešana," uzsvēra Sprūds. Sprūda pārstāvēta partija "Progresīvie" vēl būdama opozīcijā bija nākusi klajā ar vairākām idejām VAD ieviešanā, taču jebkurš priekšlikums ir jāapspriež ar koalīcijas partneriem un armijas speciālistiem.
"Svarīgs ir ne tikai skaits, bet arī karavīra kvalitatīva nodrošināšana. Arī tad, kad karavīrs kļūst par rezerves karavīru, tas nozīmē kvalitatīvu bruņojumu, atbilstošu ekipējumu un infrastruktūru," piebilda Sprūds.
Ministra amata kandidāts nenoliedza, ka VAD jāpastāv arī izvēlēm tiem jauniešiem, kuri nevēlas militāro dienestu, taču alternatīvam dienestam arī jābūt kvalitatīvam. Patlaban šo dienestu būs iespējams veikt tikai aizsardzības resorā.
Sprūds arī nenoliedza, ka kādā brīdī apsverams arī priekšlikums par sieviešu iesaistīšanu VAD, jo jābūt dzimuma vienlīdzībai. "Patlaban politiskais kompromiss ir tāds, ka vispirms tie ir vīrieši, bet sievietes brīvprātīgi. Taču var apsvērt arī dialoga veidošanu un starptautiskās pieredzes pētīšanu attiecībā uz sieviešu iesaistīšanu," norādīja politiķis.
Starp Sprūda prioritātēm ir turpināt aizsardzības resora darbu valsts aizsardzības mācības ieviešanā, kas nākamgad skolās būs obligāta. Tāpat jāturpina darbs pie visas sabiedrības iesaistes visaptverošās valsts aizsardzībā. "72 stundu buklets ir laba lieta, taču vēl ir vēl iespējas uzrunāt sabiedrību, lai cilvēki zinātu savu lomu un vietu krīzē. Tas arī nozīmē sadarbībā ar iekšlietu resoru sakārtot civilās aizsardzību un krīzes pārvaldību," uzsvēra Sprūds.
Svarīga prioritāte sadarbībā ar iekšlietu resoru būs valsts austrumu robežas sakārtošana, jo hibrīdkara spiediens tikai pastiprinās.
"Jāsaprot kāda papildu Aizsardzības ministrijas palīdzība vajadzīga iekšlietu resoram. Ja runājam ilgtermiņā, tad kādas ir tehniskās iespējas ne tika pret nelegālo imigrāciju, bet arī sliktākiem scenārijiem. Domāju, ka šobrīd robeža militārajā ziņā droša, jo esam NATO un robeža tiek sargāta kopā ar sabiedrotajiem, taču nenoliedzami ir jādomā par visiem tālākiem hipotētiskiem negatīviem scenārijiem," norādīja Sprūds.
Sprūda prioritāte būs starptautiskā sadarbība un saišu stiprināšana ar sabiedrotajiem. Minētais arī nozīmē mājas darbu pildīšanu, lai sabiedrotie varētu nostiprināties Latvijā līdz brigādes līmenim, piemēram, attīstot Sēlijas poligonu.
Tāpat Latvijai ar sabiedrotajiem ir jāturpina darīt viss nepieciešamais Ukrainas atbalstam un jāattīsta militārās industrija, lai Latvijā varētu ražot nepieciešamo munīciju. Sprūda darāmo darbu vidu būs arī kiberdrošības stiprināšana.
Politiķis arī uzskata, ka aizsardzības jomā iepirkumu sistēmai jābūt skaidrai un nepārprotamai, lai neatkārtotos iepriekš notikušie negatīvie izaicinājumi.