Vairāku procesa dalībnieku slimības dēļ t.s. Lemberga prāvā izkritušas dažas tiesas sēdes, tāpēc pagaidām nav izlemts, vai krimināllietas materiāliem pievienot no prokuratūras saņemtos jaunos 17 dokumentu sējumus.
Kā jau Neatkarīgā prognozēja, cietušais miljonārs Vladimirs Krastiņš palika līdz galam nenopratināts – šoreiz pat prokurori izteicās, ka vēlas miljonāram vēl uzdot kādus jautājumus. Pavisam V. Krastiņš līdz šim tika pratināts 16 dienas. Salīdzinājumam – aizpratinātais miljonārs Valentīns Kokalis pavisam tika pratināts 23 dienas.
Pirmdien apsardzes pavadībā liecināt ieradās advokāts Gints Laiviņš-Laivinieks, kuram, kā zināms, noteikta procesuālā aizsardzība. Ieraugot tiesas zālē G. Laiviņu-Laivinieku, tiesnesis Boriss Geimans nekavējoties no tās padzina preses pārstāvjus. Acīmredzot šīs personas pratināšana notiks aiz slēgtām durvīm un nav ne mazāko iespēju prognozēt tās ilgumu.
Sējumu saturs
Apmierinot Ventspils mēra Aivara Lemberga advokāta Raimonda Krastiņa lūgumu, tiesa jau pagājušā gada nogalē prokuratūrai pieprasīja uzrādīt vairākus pierādījumus. Atšķirībā no dažām citām reizēm šoreiz tie tika saņemti 17 jaunu sējumu (citi gan saskaitījuši 24 sējumus) apmērā. Tie ir dažādi materiāli, tostarp starptautiskās auditorkompānijas Delloite & Touche (D&T) dokumenti, kuri iepriekš atradās tā saucamajā Ventspils amatpersonu lietā – tajā turpinās pirmstiesas izmeklēšana. Advokāti līdz šim vairākkārt ir pauduši viedokli, ka kriminālprocesa sadalīšana ir veids, kā daļu pierādījumu noslēpt krimināllietā, kurā turpinās izmeklēšana (konkrētajā gadījumā – t.s. Ventspils amatpersonu lietā).
No tiesas zālē runātā secināms, ka ievērojamu daļu no šiem materiāliem veido pašas D&T prokuratūrai savulaik nodotā informācija par tās klientiem, piemēram, D&T bijušo darbinieku, šobrīd advokātu Jāņa Zelmeņa un Vitas Libertes elektroniskā pasta sarakste.
Diskutējot par šo dokumentu pievienošanu lietas materiāliem, no prokuroru puses izskanēja vairāki apgalvojumi par J. Zelmeņa un
V. Libertes it kā nelikumīgu rīcību, kas veikta klientu interesēs. Piemēram, prokurori apgalvoja, ka J. Zelmeņa un V. Libertes izveidotās uzņēmumu struktūras kalpojušas "vienīgi un tikai naudas līdzekļu slēptai pārvietošanai", "lai slēptu to izcelsmi un saņēmējus, un to nekādā gadījumā nevar saukt par nodokļu optimizāciju" u.tml.
Nodokļu plānošana
Uzklausot Neatkarīgās atreferējumu par viņam un viņa kolēģei paustajiem apvainojumiem, J. Zelmenis skaidroja, ka acīmredzot prokurori nav izpratuši kopainu, kādā notiek starptautiskā biznesa darbība: "Nodokļu plānošana bija, ir un būs. Biznesa shēmas naftas biznesā vienmēr ir starptautiskas. Ja ir runa par izdevīgāko veidu dividenžu saņemšanai, tad ir pilnīgi vienalga, vai tur ir iesaistītas viena vai piecas Maltas kompānijas. Bizness nav radīts tam, lai pildītu valsts kasi. Tas Latvijā kādam var patikt vai nepatikt, bet tas ir vecs angļusakšu princips. To ir apstiprinājušas neskaitāmas tiesas, tai skaitā arī Eiropas Savienības tiesas. Tās ir atzinušas, ka nodokļu plānošana ir likumīga un absolūti normāla parādība biznesā."
Nepatīk starpnieki
Jautāts, kādēļ prokurori viņa radītās biznesa shēmas sauc par naudas izcelsmes slēpšanu, nevis par nodokļu optimizēšanu, J. Zelmenis skaidroja: "Varu tikai minēt. Jautājums bija par to, kā saņemt dividendes. Slepeni vai publiski saņemta, caur vienu vai piecām kompānijām, bet gala rezultātā dividende paliek dividende. Nepiekrītu, ka dividende, izejot caur piecām kompānijām, kļūst par noziedzīgiem līdzekļiem. Tas ir neprofesionāli, un tā ir muļķība. Turklāt tie, kuriem tas bija jādeklarē, ir šīs dividendes saņemšanu oficiāli deklarējuši. Tāpat strīds ir par to, vai naftas pārkraušanai Ventspilī ir vai nav vajadzīgs piesaistīt starpnieku. Ja prokurors domā, ka nav, tad atradīsies pietiekami daudz oponentu, kuri apgalvos, ka starpnieks ir vajadzīgs, jo citādi kravas uz Ventspili nenāktu. Bez starpniecības naftas bizness nestrādā. Acīmredzami prokurori iebilst pret šo biznesa shēmu vai principiem. Bet viss notika saskaņā ar tā laika Latvijas un Maltas likumiem."
Konsultantu talanti
Uz jautājumu, kādēļ viņa biznesa shēmās līdz dividenžu saņemšanai ir tik gari ceļi ejami, J. Zelmenis atbildēja lakoniski: "Lai ietaupītu un optimizētu nodokļu izmaksas. Latvijā SIA no peļņas samaksātu 25% nodokli. Biznesa mērķis bija radīt struktūru, caur kuru šis nodoklis noreducētos uz 10% vai pat nulli. Biznesa īpašnieki rīkojās gudri un iesaistīja talantīgus konsultantus, starp kuriem, iespējams, esmu arī es, kuri spēja nodokļus no 25% noreducēt uz nulli."
Tāpat J. Zelmenis atgādināja: "Nesaprotu, kādēļ prokurori no manis tagad taisa melno avi, ka es viens kaut ko klusiņām esmu konsultējis. Aiz manis tai laikā stāvēja liela organizācija – D&T. Mana versija ir tāda, ka 2007. gada martā D&T sabijās un, lai pierādītu, ka kompānija ir balta un pūkaina, bet vainīgi ir tikai divi darbinieki – Zelmenis un Liberte, labprātīgi aiznesa uz prokuratūru dokumentus par saviem klientiem un savu darbinieku sarakstes. Bet viņi aizmirsa, ka šie dokumenti satur informāciju arī par citiem klientiem, kuriem ar krimināllietu nav nekāda sakara."
Blumbergam jāuzmanās
Paužot nožēlu par nejēdzībām šajā krimināllietā, J. Zelmenis ironizēja – ja kāds vēlētos politiski iznīcināt Ņujorkas mēru Maiklu Blumbergu, viņš varētu aicināt talkā Latvijas prokurorus, lai tie izpētītu Blumberga sarežģītās investīciju shēmas. Pēc mūsu prokuroru loģikas, ātri vien taptu iznīcinoša apsūdzība: "Ir tiesiskas valstis, un ir Latvija, kurā, ja ir liecināt gribošs liecinieks un viņu uzklausīt gribošs prokurors, ātri vien rodas milzu krimināllieta. Ja apsūdzētajam, arī izejot cauri visām instancēm, izdodas pierādīt savu nevainību, tad vienalga visa dzīve viņam tiek sagrauta. Mūsu valstī joprojām nav pietiekami bargas un neatkarīgās tiesas un virsprokuroru, kuri spētu šīs nejēdzības izskaust. Tas ir jāsaprot tiem cilvēkiem, kuriem Latvijā pieder manta un interesē politika.