Apsūdzētais tiesu cietumā gaida trīs gadus

Pirms trim gadiem par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas lielos apmēros pirmajā instancē tika notiesāti vairāki cilvēki. Viņu vidū ir arī Arturs Krastiņš, kuram Rīgas apgabaltiesa piesprieda piecus gadus reāla cietumsoda un arestēja tiesas zālē.

Arturs vainu neatzīst, tāpēc iesniedza apelācijas sūdzību, kuras izskatīšanu gaida jau vairāk nekā divusarpus gadus. "Nesaprotu, vai mans dēls ir kādu nositis, ka viņu tik ilgi tur cietumā? Prokurors un tiesneši, manuprāt, ir strupceļā un nezina, ko darīt," emocionāli saka apcietinātā Artura mamma.

Vēlas, lai dēlu atbrīvo

2008. gada rudenī par izvairīšanos maksāt 72 000 latu nodokļus tika notiesāta Bela Buluševa, Andrejs Iļjins un A. Krastiņš. Pirmajiem tiesa nolēma piemērot nosacītu sodu, savukārt Arturam piecus gadus aiz restēm un mantas konfiskāciju.

Pēc apsūdzības uzturētāju uzskata, Arturs bija iesaistīts divu fiktīvu firmu – SIA BB Transmet un SIA Selonika – dibināšanā un vēlāk ar tām veica fiktīvus darījumus, kas saistīti ar mežu izstrādi. Artura mamma ir neizpratnē par tiesneša Borisa Geimana lēmumu arestēt viņas dēlu. Vērtēšana, pēc mātes domām, notikusi ar selektīviem, apsūdzībai izdevīgi atlasītiem dokumentiem. Ir savāktas izziņas un dokumenti, kas apliecina, ka mežu izstrāde notikusi likumīgi, un Artura māte ir pārliecināta, ka apelācijas instancē tiesa lems pretēji B. Geimanam. "Pirmstiesas izmeklēšanā Arturs visur atrādījās. Kā man teica advokāte, tolaik Geimanam bijuši sarežģījumi personiskajā dzīvē, tāpēc viņš paņēma Arturu pēc pilnas programmas," stāsta sieviete. Viss, ko viņa vēlas, – lai dēlu līdz apelācijas instancei palaistu brīvībā, jo cietumā viņa veselība ir krietni pasliktinājusies.

Var gaidīt ilgāk par pieciem gadiem

Sākotnēji Arturs sēdējis divvietīgajā kamerā kopā ar vīrieti, kurš reibumā nogalinājis paziņu. Rītos pa sienām tecējis ūdens – telpā agrāk turēti uz nāvi notiesātie. Tagad apstākļi ir civilizētāki. "Tomēr tur ir nepārtraukts caurvējš, Arturam visu laiku sāp galva. Metas augoņi, jo trūkst vitamīnu," saka māte.

Ja Arturs 2008. gadā būtu atzinis savu vainu, šobrīd viņš būtu atsēdējis vairāk nekā pusi termiņa un likumīgā kārtā varētu rakstīt iesniegumu par atbrīvošanu priekšlaikus. Tagad viņam tādas iespējas nav. Jāpiebilst, ka Arturs lūdzis mainīt viņa drošības līdzekli, pamatojot to ar faktu, ka prokurors apsūdzību grozījis uz vieglāku. Teorētiski apsūdzētais, gaidot tiesas iznākumu, aiz restēm var pavadīt arī vairāk par pieciem gadiem, tikpat labi viņu var arī attaisnot. Šādā gadījumā ir skaidrs, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesā sekos kārtējā prasība pret Latviju par cilvēka pamattiesību neievērošanu. Tomēr Augstākā tiesa lūgumu par drošības līdzekļa maiņu noraidījusi, jo iesniegumā nav norādīti veselības vai ģimenes apstākļi, kuri pamatotu iesniedzēja lūgumu.

Liedz iespēju laboties

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska, izdzirdot par Artura cietumā pavadīto laiku, pārsteigta izsaucas: "Tas taču ir pārāk daudz!" Viņas praksē līdzīgu gadījumu nav bijis. Pēc G. Kaminskas domām, apcietinājums kā drošības līdzeklis jāpiemēro tikai tad, ja apsūdzētais apdraud valsts vai sabiedrības drošību ar fizisku vardarbību. "Nodokļu gadījumā faktiski runa ir par valstij neiegūto labumu, un to var atrisināt ar mantisko sodu. Tas ir sāpīgs, taču notiesātais vismaz var rūpēties par sevi un ģimeni un pierādīt, ka cenšas laboties," saka zvērināta advokāte.

***

KRASTIŅA KRIMINĀLLIETAS ZĪMĪGĀKIE DATUMI

Datums Notikumi

2008. gada 30. septembris Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Boriss Geimans piespriež Arturam piecu gadu reālu cietumsodu, viņu apcietina tiesas zālē.

2008. gada 3. decembris Krimināllietu pieņem izskatīšanai apelācijas kārtībā 2009. gada 2.–3. septembrī.

2009. gada 2.–3. septembris Tiesas sēdi atceļ sakarā ar papildu liecinieku pieaicināšanu.

2010. gada 24. maijs Sakarā ar prokurora lūgumu par sūdzības grozīšanu tiesas sēdi pārceļ uz 2011. gada 22. septembri.

2011. gada 1. februāris Krimināllietā mainīts tiesas sastāvs (tas nozīmē, ka iztiesāšanu sāk no jauna).

2011. gada 14. februāris Tiesa atsaka mainīt Artura drošības līdzekli.

Latvijā

Šodien ZZS valde gatavojas izvirzīt savu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata pretendentu – valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Latvijas Bankas likums nosaka: “Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.” Tas nozīmē, ka tikai politiķi, Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz šo augsto amatu.

Svarīgākais