Siguldas novada dome vakar nolēmusi konceptuāli atbalstīt pašvaldības sadarbību ar organizācijām, kas iesaistītas Zviedrijas kandidatūras sagatavošanā, pretendējot uz tiesībām rīkot 2030.gada Ziemas Olimpiskās un Paralimpiskās spēles, aģentūru LETA informēja pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja Zane Leimane.
Ja Zviedrija pieņems pozitīvu lēmumu un aicinās Latviju būt par sadarbības partneri, tad Siguldas pašvaldība labprāt iesaistīsies sarunās, jo uzskata, ka dalība Olimpiskajās spēlēs Siguldai un Latvijai sniegšot "ieguldījumus ne tikai konkrētā notikuma norises brīdī, bet arī nākotnes perspektīvā".
Siguldas novada domes priekšsēdētāja Līga Sausiņa (NA) akcentē, ka gala lēmums par Latvijas kandidēšanu kā Zviedrijas partnerei 2030.gada Ziemas Olimpisko spēļu rīkošanā ir jāpieņem Latvijas valdībai, "apzinoties nepieciešamās investīcijas bobsleja un kamaniņu trases "Sigulda" atjaunošanā".
Pašvaldības vadītāja klāsta, ka svarīgi saprast, ka tas neesot jautājums tikai par olimpiskajām spēlēm kā notikumu, bet Siguldas bobsleja un kamaniņu trases nākotni, tai skaitā ietekmi uz Latvijas uz Siguldas novada ekonomiku ilgtermiņā.
Stokholma ir izvirzījusi ambīciju pierādīt, ka olimpiskās spēles var organizēt saimnieciski pamatoti un ilgtspējīgi, izmantojot jau esošās sporta būves, nepieciešamības gadījumā tās uzlabojot. Šie principi ir attiecināmi arī uz Latvijas, tai skaitā Siguldas, iesaisti, uzsver Sausiņa.
Vienlaikus pašvaldības vadība uzsver, - lai bobsleja un kamaniņu trasē "Sigulda" notiktu bobsleja sacensības, nepieciešams pārbūvēt vairākas virāžas, jo pašlaik trase nav piemērota bobsleja četrinieku ekipāžu nobraucieniem.
Trases pārbūve būtu nozīmīgs ieguldījums renes sporta veida nākotnē, palielinot bobslejistu "vilkmi" treniņnometnēm un sacensībām, jo tradicionāli vienuviet notiek visu triju sporta veidu sacensības, uzskata pašvaldības vadītāja.
Investīcijas Siguldas novada kontekstā, kuras plānots veikt, ja būs jāgatavojas olimpiādei, esot nepieciešamas arī tad, ja olimpiādes nenotiks. "Jau 2026.gadā kandidējot kļūt par Olimpisko spēļu norises vietu, tika izstrādāts plāns jauna dzīvojamā kvartāla, tā saucamā "olimpiskā ciemata", būvniecībai, kas perspektīvā nodrošinās vietu gan dzīvojamā fonda attīstībai, gan jaunas pirmsskolas izglītības iestādes atvēršanai. Tāpat arī piegulošā ceļa infrastruktūras attīstība jau ir plānota," paudusi Sausiņa.
Kā vēstīts, Zviedrijas valdība šonedēļ atbalstīja kandidēšanu 2030.gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanai, vēsta Zviedrijas Olimpiskā komiteja (SOC).
Zviedrija kā partneri spēļu uzņemšanai uzrunājusi Latviju ar nolūku izmantot Siguldas ledus trasi kamaniņu sporta, bobsleja un skeletona sacensībām.
Saņemot Zviedrijas sporta ministra Jākoba Fošsmeda apstiprinājumu, Zviedrija var turpināt darbu pie kandidatūras, SOC paziņojumā citēts organizācijas vadītājs Hanss von Utmans.
Oktobrī intervijā Latvijas Radio Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Vladimirs Šteinbergs skaidroja, ka gadījumā, ja Latvija iesaistīsies 2030.gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanā, uzņemot sacensības Siguldas kamaniņu un bobsleja trasē, tad šī objekta rekonstrukcijā būs jāiegulda apmēram 58 miljoni eiro.
Pēc viņa teiktā, šāda summa parādās iepriekš veiktajos aprēķinos, un tas uzskatāms par diezgan būtisku ieguldījumu. Daļu no minētā ieguldījuma gan Latvija varētu saņemt atpakaļ no olimpisko spēļu potenciālās rīkotājvalsts Zviedrijas kā nomas maksu par trases īri.
Šteinbergs uzskata, ka no iesaistīšanās olimpisko spēļu rīkošanā Latvijas ekonomikai kopumā būtu diezgan liels ieguvums. Turklāt arī rekonstruētā Siguldas kamaniņu un bobsleja trase būtu paliekoša, fundamentāla investīcija un varētu kalpot turpmākajā nākotnē.