Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir pienākums reizi divos gados iesniegt ziņojumu par televīzijās (TV) veidoto programmu īpatsvaru, ko aizņem Eiropā gatavots saturs. Februārī datus apkopoja Igaunijas Kultūras ministrija, šomēnes jautājumu Latvijā aktualizē arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP).
Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāve digitālās dienaskārtības jautājumos Linda Keina norāda, ka EK nav veikusi audiovizuālo mediju auditu ne Igaunijā, ne Latvijā, un līdz ar to Igaunijai arī nav noteikta nekāda soda nauda. Iepriekš gan Igaunijas TV3 pārstāvji pauda satraukumu par Krievijas retranslēto programmu īpatsvaru Baltijā, taču katrā valstī ir jākontrolē tajā izsniegto licenču turētāju veidotās programmas. Šajā gadījumā satraukums ir par Latvijā reģistrēto Pirmo Baltijas kanālu (PBK), kas raida arī Igaunijā un Lietuvā.
"Mūsu līdzšinējā prakse ir tāda, ka gada sākumā veicam TV programmu uzraudzību. Februārī izsūtījām vēstules Igaunijā reģistrētajām TV ar aicinājumu sagatavot ziņojumu par to, cik procentuāli daudz satura veidošanā ir izmantoti Eiropas audiovizuālie darbi," Neatkarīgajai stāsta Igaunijas Kultūras ministrijas Mediju un autortiesību departamenta vadītājs Pēters Sokrus.
Kopš 1999. gada Igaunijā ir regulēta likumdošanas kārtība, kas paredz to, ka katru gadu raidorganizācijas atskaitās, cik liels ir Eiropas audiovizuālo darbu izmantošanas īpatsvars, un reizi divos gados apkopojumu iesniedz EK. "Igaunijā raida arī PBK, kas ir reģistrēts Latvijā, un jautājums par 51 procenta Eiropas audiovizuālo darbu izmantošanu programmā ir jākontrolē Latvijā, lai gan raidīšanas tiesības ir arī Igaunijā un Lietuvā," skaidro P. Sokrus un turpina, "katrai dalībvalstij ir jākontrolē, kā tajā reģistrētie TV kanāli ievēro ES prasību par 51 procenta Eiropā radītu audiovizuālo darbu izmantošanu".
Savukārt Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka uzsver, ka Latvijā problēma ir tiem TV kanāliem, kurus retranslē no Krievijas, vai arī tie ir izveidoti kā Krievijā esošu TV meitasuzņēmumi, kā PBK, RTR Planeta, OE, NTV Mir Latvija un REN Baltija.
Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 16. pants noteic – "ja vien ir iespējams, dalībvalstis ar pienācīgiem līdzekļiem nodrošina, lai raidorganizācijas atvēlētu lielāko daļu sava raidlaika Eiropas darbiem, izņemot laiku, kas ir paredzēts ziņām, sporta pasākumiem, spēlēm, reklāmai, teleteksta pakalpojumiem un televeikalam. Šāds raidlaika sadalījums būtu pakāpeniski panākams, izmantojot piemērotus kritērijus, ievērojot raidorganizācijas atbildību pret skatītājiem par informāciju, izglītību, kultūru un izklaidi".
"Tas pats pants noteic, ka dalībvalstis reizi divos gados ziņo EK par nosacījumu izpildi, un Latvijas un Igaunijas 2010. gadā iesniegtie ziņojumi liecina, ka abās valstīs vairāk nekā 60 procentu raidlaika (2007. un 2008. gadā) atvēlēti Eiropas darbiem – tas ir vairāk nekā 51% jeb lielākās daļas slieksnis," skaidro EK pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs Jānis Krastiņš.
Latvija norādījusi, ka 2007. un 2008. gadā TV programmās bijuši 62,2 procenti Eiropā radītu darbu. Vislielākais jeb gandrīz 85 procentu Eiropas audiovizuālo darbu īpatsvars 2008. gadā bijis Dānijā.
Trīs dalībvalstīs – Kiprā, Slovēnijā un Zviedrijā – neizdevās raidlaikā ietvert noteikto minimālo ES veidoto programmu skaitu. EK pagaidām aicinājusi šīs valstis vērsties pie savām raidorganizācijām, lai tās raidītu vairāk Eiropā veidotu darbu.