Tuvojoties svētkiem, Latvijas Finanšu nozares asociācija (Asociācija) aicina iedzīvotājus būt īpaši uzmanīgiem - ir sācies finanšu krāpnieku aktīvākais periods, kas dāvanu iegādes un ziedojuma periodu izmanto kā iespēju gūt peļņu. Pagājuša gada novērojumi liecina, ka visbiežāk krāpnieki finanšu līdzekļus cenšas iegūt piedāvājot dažāda veida produkciju par kārdinošu cenu, kā arī sūtot ziņas kurjerpakalpojumu vārdā, piemēram, Omniva, DPD un Latvijas Pasts ar saitēm, kas ved uz mājaslapu dublikātiem.
Ņemot vērā, ka ik mēnesi no Latvijas iedzīvotājiem tiek izkrāpti naudas līdzekļi teju miljons eiro apmērā, asociācija ir apkopojusi izplatītākās krāpšanas metodes un kā tās atpazīt.
Par šāda veida krāpšanu uzreiz liecina divas lietas - ļoti labs piedāvājums un steiga no pārdevēja puses, jo pircēju it kā esot daudz un ir jāpērk uzreiz. Gala rezultātā nauda par pirkumu aizskaitīta, bet gaidītā prece nav saņemta vai saņemtais produkts/pakalpojums neatbilst solītajam. Daudzas krāpnieciskas vietnes sevi aktīvi reklamē sociālajos tīklos (Facebook, Instagram) un Google ar apmaksātajām reklāmām, bet nereti šāda veida krāpnieki arī sastopami portālā ss.lv vai andelemandele.lv. Krāpnieki arī mēdz veidot mājaslapu dublikātus, kas izskatās kā īsts tiešsaistes veikals. Tiek atdarināts vietnes dizains, logo un domēna nosaukumu, un, ievadot datus, krāpnieks to saņems un var izmantot krāpnieciskām darbībām.
- Pirms pirkuma pārbaudīt atsauksmes par pārdevēju;
- Iepazīties ar informāciju par preču piegādi un atgriešanu, ja tādu nav iespējams atrast - tas ir pamats aizdomām;
- Izmantot tikai drošus maksājumu pakalpojumus. Drošs interneta veikals izmanto dubulto klientu identifikācijas risinājumu;
- Apmeklējot interneta veikalu, ir svarīgi pārbaudīt vairākas tehniskas pazīmes, piemēram, interneta veikala adresi, kurā nedrīkst būt kļūdas.
- Jautājumu gadījumā mēģini sazināties ar internetveikalu, uzrakstot e-pasta vēstuli vai piezvanot, - krāpnieki parasti neatbildēs. Uzticamiem interneta veikaliem būtu jānorāda detalizēta informācija par tirgotāju - uzņēmuma nosaukums, atrašanās vieta, e-pasta adrese un tālruņa numurs;
- Pārskati atsauksmes - vai tajās ir izteikti liels “piecu zvaigžņu” īpatsvars? Vai tās visas publicētas gandrīz vienā un tajā laikā? Tas varētu norādīt uz to, ka kaut kas var nebūt kārtībā.
Šīs krāpšanas veids ir zināms kā pikšķerēšanas paveids “smikšķerēšana”. Visbiežāk krāpnieki sūta SMS ziņas, kas ietver ļaunprātīgu programmatūru vai saites uz krāpnieciskām vietnēm. Šāda krāpšana neaprobežojas tikai ar īsziņām - tā var notikt arī mobilajās lietotnēs (Whatsapp, FB Messenger, Telegram u.c.) un e-pastā. Ziņas visbiežāk ir kurjerpakalpojumu vārdā, piemēram, ar aicinājumu steidzami apstiprināt sūtījuma saņemšanas laiku. Nereti pārdevējiem raksta it kā pircējs, kas vēlas iegādāties preci, izmantojot kurjera pakalpojumu. Iedzīvotājiem tiek nosūtīta viltus interneta vietnes saite, kas vizuāli šķietami atgādina kurjera pakalpojuma sniedzēja interneta mājaslapu, aicinot pārdevēju ievadīt norēķinu kartes datus, lai saņemtu apmaksu par preci attālināti. Tādējādi krāpniekiem ir iespēja piekļūt personu norēķinu karšu datiem un finanšu līdzekļiem.
Piemēram, Latvijas Pasta atdarināšana nesen fiksēta sociālajā vietnē Facebook, kur krāpnieki izveidoja lapu ar nosaukumu Latvijas Pasts Express. Tajā tika piedāvāta iespēja par 2 eiro iegādāties it kā neizsniegtus sūtījumus. Tāpat iecienīta krāpnieku shēma ir uzdoties arīdzan par privātā sektora kurjerpakalpojumu sniedzējiem, piemēram, DPD un Omniva. Izveidojot viltus mājaslapas, kas vizuāli ir ļoti līdzīgas šo uzņēmumu interneta vietnēm, no iedzīvotājiem tiek izvilināti bankas karšu dati un izkrāpta nauda.
- Vienmēr pārbaudīt interneta vietnes adresi, kas tiek atvērta;
- Aktīva saite (links), kas satur pieprasījumu sniegt bankas piekļuvi un Smart-ID kodus - tas ir pamats aizdomām;
- Ziņojums var būt uzrakstīts ar gramatikas kļūdām un sliktā valodā;
- Pievērs uzmanību sūtītāja numuram;
- Atcerieties, ka piegādes uzņēmumi nenodrošina attālinātu pirkuma starpniecības pakalpojumu interneta vidē.
Arī telefonkrāpnieki pirmssvētku steigu izmanto savā labā, zvanot un lūdzot ātri nosaukt savus personas un bankas piekļuves datus. Īpaši populāri ir zvanīt it kā no kādas bankas vai Valsts policijas. Krāpnieku mērķis, izmantojot nepatiesu informāciju par it kā notikušām nelegālām darbībām tavā kontā, ir izvilināt klienta piekļuves datus internetbankai, solot novērst kādu ļaunprātību. Var tikt izmantoti meli par izzagtu naudu no konta, draudiem, ka nauda drīz tiks pazaudēta, un emocionālais spiediens, lai pasteidzinātu un pārliecinātu par nepieciešamību rīkoties.
Atceries un atgādini arī saviem radiniekiem un draugiem, - bankas darbinieki nezvanīs saviem klientiem, lai uzzinātu norēķinu kartes datus, piekļuvi Smart-ID vai internetbankas lietotāja numuru.
Ja tev ir aizdomas, ka esi kļuvis par krāpnieku upuri un esi pazaudējis naudu, aicinām pēc iespējas ātrāk ziņot savai bankai un vērsties ar iesniegumu tuvākajā Valsts policijas iecirknī.
Plašākai informācijai par to, kā neuzķerties uz krāpniekiem, aicinām apmeklēt mājaslapu: https://neuzkeries.lv.
Lai aizsargātu Latvijas iedzīvotājus no krāpnieciskām vietnēm, CERT.LV sadarbībā ar NIC (.LV domēna vārdu reģistra uzturētāju) ir izveidojuši bezmaksas rīku - DNS ugunsmūri. Vairāk informācijas par DNS ugunsmūra darbību un uzstādīšanu atrodams https://dnsmuris.lv/.