"Arī šogad kāds varētu neizdzīvot". Jenzis pieļauj vairāku ēdināšanas uzņēmumu slēgšanu

Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis intervijā aģentūrai LETA uzsvēra, ka nozare atrodas pastāvīgā, jau četru gadu ilgā krīzē.

Ja pandēmiju daudz maz visi vēl izturēja, tad šobrīd, līdz ar visu resursu sadārdzināšanos un tūristu plūsmas samazināšanos, no tirgus aiziet uzņēmumi, kas strādājuši daudzus gadus.

Izaicinājumi ēdinātājiem kopumā joprojām ir ļoti lieli. Pandēmija nozari skāra ļoti smagi, likās krīze jau beigsies, kad sākās karš Ukrainā, kas joprojām ietekmē ārvalstu tūristu skaitu un lielo pasākumu organizētājiem rada piesardzību. Viņi mūsu reģionu principā neizvēlas kā norises vietu lieliem pasākumiem, kongresiem ar lielu dalībnieku skaitu utt.

„Ēdinātāji ir ļoti cieši saistīti ar tūrisma nozari. Nav jābūt ekspertam, lai, izejot cauri Vecrīgai, redzētu daudzas brīvas telpas, no kurām uzņēmumi ir aizgājuši un slēgti. Mēs redzam, ka saistība ir tieši ar tūrisma nozari. Lai cilvēki šeit brauktu, ir jāiegulda mārketingā. Mums Rīgā nav Eifeļa torņa, nav Kolizeja, tūrisma piedāvājums Baltijas valstu galvaspilsētās ir ļoti līdzīgs, un viss atkarīgs, kurš aktīvāk sevi prezentēs. Ja Rīga veiksmīgi mācēs to izmantot, tad arī no Latvijas restorānu iekļaušanas "Michelin" ceļvedī varēs gūt ļoti lielu labumu.”

Uz jautājumu „vai arī šogad kāds varētu neizdzīvot?” Jānis Jenzis atbild: „domāju, ka jā. Lai arī cenas ir nedaudz kritušās, izmaksas ir lielas - ziemas sezonā ir mazāk klientu, bet apkures rēķini ir jāmaksā. Domāju, ka diemžēl varētu turpināties ēdināšanas uzņēmumu slēgšana.”

Savukārt, komentējot nodokļu parādu tēmu Latvijas restorānu nozarē, Jenzis stāsta: „Ir mazliet dīvaini, ka valsts piedāvā atbalsta instrumentu - atlikt nodokļu maksājumus -, lai uzņēmums izdzīvotu krīzi, bet pēc tam šo instrumentu nosauc par nodokļu parādiem, un Latvijas sabiedrībai rodas maldīgs priekšstats, uzņēmumu reputācija ir skarta. Nozares atlikto nodokļu kopējais apjoms ir pieaudzis par 50% pandēmijas laikā, kas neliecina par veselīgu vidi, un šeit būtu nepieciešami risinājumi.”

Restorānu biedrības redzeslokā nonācis arī nodokļu nomaksas jautājums ātro ēstuvju, tostarp kebabnīcu vidū. „Visu cieņu tām kebabnīcām, kas "visu sit kasē" un čakli maksā nodokļus, bet tomēr ir arī liels skaits uzņēmumu, kas laikam neko nav dzirdējuši par to, ka ir jāmaksā nodokļi vai arī ar to ne īpaši labi veicas. Šo aspektu noteikti turpmāk vajadzētu vērtēt.

Tāpat mūs ļoti satrauc tā sauktās "spoku virtuves". Piegādes kompānijas, kā "Wolt" un "Bolt", ir aplikācijas, IT uzņēmumi, kas ir starpnieki, bet viņi neuzņemas atbildību ne par nodokļu nomaksu, ne kvalitāti, tikai nodrošina loģistiku un naudas apmaiņu. Saistībā ar to ir vietas, kur vispār nav reģistrētu ēdināšanas uzņēmumu, bet atvērti tikai, lai ražotu ēdienu piegādēm uz mājām. Tur ir atklāti jautājumi gan par higiēnu un sanitārajām normām, gan nodokļu nomaksu. Protams, ir daudz uzņēmumu, kuri to ļoti atbildīgi dara, bet ir tādi, kuriem atbildīgajām iestādēm vajadzētu pievērst uzmanību.”

Vēl Jānis Jendzis atgādina, ka aptuveni 90% ES iedzīvotāju maksā samazināto PVN par ēdināšanas pakalpojumiem. Šobrīd "manabalss.lv" portālā ir savākti vairāk nekā 12 000 parakstu par samazināto PVN likmi ēdināšanas pakalpojumiem. Saeimas Mandātu un ētikas komisija pieņēma kolektīvo iesniegumu un virza to tālāk Tautsaimniecības un Budžeta un finanšu komisijai. Arī iepriekš veiktajā SKDS aptaujā ir secināts, ka 83% iedzīvotāju atbalsta samazināto PVN likmi ēdināšanai.

Lai arī kopumā ēdināšanas nozare uzrāda rekordlielu apgrozījumu un arī nomaksāto nodokļu apjomu, apgrozījums lielā mērā ir inflācijas radīts. Tam nav korelācijas ar nozares rentabilitāti, tādēļ nevarot teikt, ka nozarei ietu labāk. Apgrozījuma pieaugums ir mānīgs lielums. Monitorējot inflācijas tempu galvenajos resursos, kas ir energoresursi, pārtikas izejvielas un darbaspēks, tad visos segmentos izmaksu kāpums ir bijis straujāks nekā ēdināšanas pakalpojumu cenu kāpums.

Kopējais Latvijas ēdināšanas nozares apgrozījums ir apmēram 800 miljoni eiro, kas ir 1,4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta.