Pašvaldībām neiesaka rēķināties ar papildus finanšu palīdzību

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens © Kaspars Krafts / F64

Pašvaldībām kādas ārpuskārtas finanšu palīdzības šogad, visticamāk, nebūs, intervijā Latvijas Televīzijā uzsvēra finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Politiķis atgādināja, ka šī gada valsts budžets ir ļoti saspringts, tajā deficīta līmenis ir tuvu 3% griestiem, tādēļ no valsts finanšu palīdzība pašvaldībām nebūs. Ministrs uzsvēra, ka pašvaldībām, plānojot budžetus, ir jālemj, kā efektīvi saplānot izdevumus.

Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka pašvaldībām ir solīta cita veida pretimnākšana, piemēram, Valsts kase var atlikt kredītu pamatsummas maksājumus līdz brīdim, kad finanšu situācija pašvaldībās stabilizēsies. Ašeradens atzina, ka nereti pašvaldībām dienas laikā izdodoties atrast budžetā trūkstošo summu, jo kaut ko esot aizmirsuši ierēķināt.

Finanšu ministrs atzina, ka pašvaldībās ir ļoti atšķirīga situācija. Finansiāli grūtāk ir tām pašvaldībām, kurās samazinās iedzīvotāju skaits un līdz ar to arī finansējums, savukārt citām - iedzīvotāju skaits palielinās un tām ir jādomā, kā nodrošināt izglītības iespējas bērniem.

Kā vēstīts, vairākām Latvijas pašvaldībām, piemēram, Rēzeknei, Balviem, Krāslavai, Talsiem šā gada budžetā, pēc pašu pašvaldību teiktā, trūkstot finansējuma pamatfunkciju nodrošināšanai.

Ašeradens uzsvēra, ka nevienai citai Latvijas pašvaldībai finansiālā situācija nav tik slikta kā Rēzeknes pilsētā, kur joprojām draud finanšu stabilizācija.

Latvijā

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās samazinājies par 0,5%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, tostarp trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Svarīgākais