Šobrīd “airBaltic” kapitāldaļu turētājs Satiksmes ministrija aktīvi piemeklē personāžus pagaidu “airBaltic” padomei. Jaunieceltajiem padomes locekļiem tūlīt pat nāksies ķerties pie vairāku sasāpējušu jautājumu risināšanas. Jautājumus par valdes atalgojumu izvērtē un lemj padome, sarunā ar “Neatkarīgo” apliecināja satiksmes ministrs Kaspars Briškens.
Iespējams, būs jālemj arī par atalgojuma pieauguma apstiprinājumu valdes priekšsēdētājam Martinam Gausam. Kā zināms, laika posmā, kopš M. Gauss 2012. gadā sāka vadīt "airBaltic", viņš atalgojumā, summējot pamatalgu un citus ienākumus, ir saņēmis vairāk nekā 11 miljonus eiro - vidēji gadā vairāk par miljonu eiro.
Neticami, bet tie nebūt nav M. Gausa atalgojuma griesti. Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā paredz iespējas šo atalgojumu vēl paaugstināt, jau sākot no šā gada janvāra. Tas varēs notikt ar nosacījumu, ja 11. februārī akcionāru sapulces laikā tiks apstiprināta jaunā pagaidu padome. Arī pašreizējai padomei, kurai vēl ir pilnvaras un kuru vada pieredzējis daudzu valsts kapitālsabiedrību pārvaldnieks Klāvs Vasks, ir tiesības algu M. Gausam paaugstināt jau līdz pašreizējās padomes pilnvaru termiņa beigām.
To, ka juridiskas peripetijas likumos un normatīvajos aktos ļauj visai brīvi interpretēt valsts kapitālsabiedrību valžu algas, liecina Latvijas amatpersonu deklarācijas par 2023. gadu. Atlīdzības apmērs valsts uzņēmumu valdēm tiek noteikts pēc necaurskatāmiem aprēķiniem un abstraktiem lielumiem - te tām jāsalīdzinās ar privāto sektoru, te jāņem vērā kapitālsabiedrības īstenoto uzdevumu sarežģītība, citviet jāņem vērā atsevišķi kapitālsabiedrības lielumu raksturojošie rādītāji.
Būtiski, ka valsts kontrolētām kapitālsabiedrībām (piemēram, AS “Air Baltic Corporation”, SIA “Tet”, AS “Rīgas siltums”) nav saistoši Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra noteikumi Nr. 63 “Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu atbilstoši kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem, valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru” (Atlīdzības noteikumi).
Attapīgākā ir "airBaltic" valde. M. Gauss vada valdi valsts kontrolētā kapitālsabiedrībā, kurā nav robežu atlīdzības augstākajam punktam, un uz viņu neattiecas Atlīdzības noteikumi.
2024. gada 16. novembrī stājās spēkā steidzamības kārtībā pieņemtie grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā. Saskaņā ar grozījumiem uz diviem gadiem tika iesaldēts atalgojums valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdēm un padomēm, ievērojot likumprojekta anotācijā minēto, ar mērķi veicināt samērīgu un valsts budžeta iespējām atbilstošu atlīdzības noteikšanu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem situācijā, kad līdzīga veida kapitālsabiedrībās atlīdzība valdes un padomes locekļiem ievērojami atšķiras.
Likuma pārejas noteikumi paredz, ka periodā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim publiskas personas kontrolētās kapitālsabiedrībās, publiski privātās kapitālsabiedrībās, publiskas personas kapitālsabiedrībās un to atkarīgajās kapitālsabiedrībās valdes un padomes locekļu atlīdzība tiek noteikta, nepārsniedzot to atlīdzību, kāda valdes vai padomes loceklim bija noteikta šā pārejas noteikumu punkta spēkā stāšanās dienā (16. novembrī).
Bet arī šoreiz M. Gauss izslīd cauri sveikā bez ierobežojumiem. Saskaņā ar jauno regulējumu M. Gauss ar š.g. janvāri var pretendēt saņemt 20 000 eiro algas pielikumu. Viņa alga 2023. un 2024. gadā nav tikusi palielināta, un šajā gadījumā likuma grozījumi ļauj pacelt M. Gausa algu par 2,6%.
Atlīdzības apmēra dāsnumu valsts uzņēmumu valdēm nosaka vai nu padome, vai nu kapitāldaļu turētājs, kas ir attiecīgās nozares ministrija vai iestāde - M. Gausa gadījumā Satiksmes ministrija.
Vaicājām satiksmes ministram Kasparam Briškenam, vai “airBaltic” kapitāldaļu turētājs pildīs likuma burtu un lems paaugstināt M. Gausam algu?
Ministrs atbildēja šādi: “Man politiski nav pilnvaru iejaukties valdes atalgojuma principos. Tāpēc uzņēmumā ir padome, kas to vērtē. Šo jautājumu var uzdot vai nu līdzšinējam padomes priekšsēdētājam (domāts Klāvs Vasks), vai arī sagaidīt jauno padomi un lūgt, lai viņi iepazīstina ar savu redzējumu par valdes atalgojumu. Es, protams, esmu par to informēts, bet šobrīd ministrijā notiek kandidātu atlase pagaidu padomes locekļu amatiem. Uzrunājam, izmantojot dažādas metodes. Šī būs pagaidu padome, un tad pēc tam arī attiecīgi organizēsim pilnvērtīgu konkursu pastāvīgiem padomes locekļiem. Akcionāru sapulce paredzēta 11. februārī. Ir vēl vairāki lēmumi, kuri tai jāpieņem, tai skaitā lēmums par pagaidu padomi.”
Iespējams, Satiksmes ministrija kā “airBaltic” akcionārs - kapitāla daļu pārvaldnieks - no 2024. gada 16. novembra nav vēl paguvuši iepazīties ar jaunajiem pienākumiem publiskas personas kontrolētās kapitālsabiedrībās. Likuma 8. pantā paredzēts, ka kapitāla daļu turētāja pienākums ir nodrošināt, ka publiskas personas kapitālsabiedrībā tiek izstrādāta un publiskota kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu atlīdzības politika. Pacietīgi gaidām kādu brīvbrīdi, kad Satiksmes ministrija nesīs gaismā “airBaltic” valdes locekļu atlīdzības politiku, kas ļautu pārliecināties, ka finanšu līdzekļi, kas paredzēti kapitālsabiedrības vadības atalgojumam, tiek izmantoti lietderīgi un efektīvi. Minētā politika arī palīdzēs privātajiem uzņēmējiem aizdomāties, ar kādu vērienu jāstrādā, lai jelkad varētu atļauties piesaistīt tādus augsta līmeņa profesionāļus, kādi nolīgti “airBaltic” vadībā, ja gribēsies lidot tik augstu, kā lido “airBaltic”. Kā vēsta likuma anotācija, “patiesais” augstā atalgojuma mērķis publiskajās kapitālsabiedrībās - būt ar konkurētspējīgu atalgojumu salīdzinājumā ar privāto sektoru.
Savukārt K. Vaskam jau nedēļas sākumā nosūtījām jautājumu uz viņa “WhatsApp”, vai “airBaltic” padome ir gatava lemt par algas celšanu M. Gausam, bet atbildi gan vēl neesam saņēmuši.
Atgādinām, ka 21. janvārī “airBaltic” akcionāru pilnsapulcē lēma izbeigt pilnvarojuma līgumus ar “airBaltic” padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku un padomes locekļiem Kasparu Ozoliņu un Andri Liepiņu. Nākamajā akcionāru sapulcē, kas notiks 2025. gada 11. februārī, plānots iecelt uzņēmuma padomi jaunā sastāvā.
