Latvijā naudu visbiežāk krāj skaidrā veidā
Lai arī gandrīz trešdaļa jeb 29% iedzīvotāju tur savus uzkrājumus krājkontā vai krājrīkā, kā arī veic termiņnoguldījumu, liela daļa aptaujāto - 40% - arvien krāj skaidrā naudā, aģentūru LETA informēja "Luminor Bank" pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem.
Visbiežāk paradums krāt skaidru naudu ir izveidojies jaunākiem cilvēkiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem - tā izvēlas krāt 49% šajā vecuma grupā aptaujāto. Visvairāk tādā veidā līdzekļus krāj studenti (58%), kā arī pašnodarbinātie (61%). Tāpat liela daļa aptaujāto jeb 43% kā vienu no atbildēm norādījuši, ka uzkrājumus tur savā norēķinu kontā.
Ceturtā daļa jeb 26% aptaujāto norāda, ka, lai uzkrātu, iegulda savus līdzekļus akcijās, obligācijās, kā arī iemaksā tos pensiju trešajā līmenī. Attiecīgi priekšroku pensiju trešajam līmenim kā vienu no uzkrājumu instrumentiem dod 18% iedzīvotāju, turklāt lielākā daļa, kas sniedza šādu atbildi, ir vecumā no 50 līdz 59 gadiem un ar ienākumiem virs 1501 eiro.
Savukārt investēt akcijās un obligācijās izvēlas vien 8% aptaujāto, galvenokārt gados jaunāki cilvēki.
Arvien ir salīdzinoši liela daļa sabiedrības, kas uzkrājumus neveic vispār - aptaujā tā norādījuši 17% iedzīvotāju, turklāt nekrāj tieši ekonomiski aktīvā iedzīvotāju vecuma grupa 30-59 gadu vecumā, savukārt vecumā līdz 29 gadiem šādu atbildi norādīja vismazāk respondentu.
"Luminor Bank" finanšu eksperte Jekaterina Ziniča skaidro, ka šādai situācijai var būt dažādi iemesli, piemēram, nepietiekami ienākumi, lai atliktu, vai nav izveidots krāšanas paradums, vai arī trūkst informācijas par krāšanas instrumentiem un veidiem. Pēc ekspertes teiktā, tajā pašā laikā ir pozitīvi, ka arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts zināšanām par finansēm.
Lai arī kopumā iedzīvotāju paradums veidot uzkrājumus ar katru gadu uzlabojas, tomēr pietiekami liela daļa joprojām neatliek naudu neparedzētiem gadījumiem vai neuzkrāj saviem mērķiem, norāda Ziniča.
"Luminor Bank" aptauja veikta 2023.gada izskaņā sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat", aptaujājot 1006 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.