Konceptuāli aizliegs Krievijas lauksaimniecības produktu importu

© Kaspars Krafts / F64

Saeimas Budžeta un finanšu komisijā šodien konceptuāli atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sadarbībā ar vairākām ministrijām tapušos grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegšanai.

Likumprojektam plānots lūgt noteikt steidzamību un priekšlikumu iesniegšanas termiņu 15 minūtes. Ja komisija un parlaments pagūtu izskatīt priekšlikumus, Saeima 22.februārī arī varētu lemt par grozījumu pieņemšanu galīgajā lasījumā.

Šodien komisijas sēdē lielākā daļa lauksaimnieku pārstāvju pauda atbalstu likuma grozījumu pieņemšanai šajā jomā, reizē dažiem no viņiem paužot vēlmi pēc vēl stingrāka regulējuma. Tomēr cūkkopības jomas pārstāve norādīja, ka, ja pārējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis turpinās lietot Krievijas izcelsmes lopbarības izejvielas, tad ar šādām izmaiņām padarīsim sevi konkurētnespējīgākus.

ZM likumprojekts sagatavots kā juridiski atbilstošāki jeb kā alternatīvi grozījumi Nacionālās apvienības (NA) virzītajiem un Saeimas izskatīšanai komisijās nodotajiem grozījumiem, kas līdzīgi paredz aizliegt lauksaimniecības produktu piegādi Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas.

NA deputāts Butāns komisijas sēdē vaicāja par to, cik no atmuitotās produkcijas Latvijā paliek un cik aizved uz ES citām dalībvalstīm. ZM Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja Dace Freimane norādīja, ka attiecībā uz graudiem pēc pieejamajām bilancēm aptuveni secināts, ka no Krievijas importētajiem graudiem 1,4% paliek Latvijā, bet pārējais apjoms tiek aizvests prom no Latvijas. Savukārt attiecībā uz lopbarību nav pieejamas nepieciešamās bilances šādu aprēķinu veikšanai.

Atbildot uz NA deputāta jautājumu, ZM pārstāve norādīja, ka likumprojektā paredzētais aizliegums attiecas tikai uz produktiem, kas paliek Latvijā, nevis tiem, kas tiek tālāk aizvesti uz ES.

Gan Freimane, gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, "Jaunās vienotības" (JV) deputāts Jānis Reirs norādīja, ka Latvijai neesot tiesību noteikt aizliegumu citām ES dalībvalstīm paredzētajai produkcijai.

Latvijā

Šobrīd diabēta pacienti veselības aprūpē saskaras ar nevienlīdzību - vairums ģimenes ārstu nevar realizēt atbilstošas ārstniecības vadlīnijas dažādu iemeslu dēļ, šādu viedokli veselības aprūpes speciālistu konferences paneļdiskusijā "Kā ārstēsim 2.tipa cukura diabētu 2025.gadā?" laikā pauda Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LLĢĀA) viceprezidents Ainis Dzalbs.

Svarīgākais