LVRA atklāj, kas būs galvenie ieguvēji Latvijā, palielinot alkohola tirdzniecības vecuma slieksni

© pexels.com

No alkohola tirdzniecības vecuma celšanas, kā to paredz piedāvātās izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā, iegūs ārzemju ātrās ēdināšanas ķēdes, kuru ēdienkartēs nav iekļauti alkoholiskie dzērieni, saka Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš.

"Tā pēc būtības būtu vienīgā vieta, kur iespējams tikko pilngadību sasniegušam jaunietim pilnvērtīgi strādāt," uzsvēra Kalniņš, piebilstot, ka, palielinot vecuma slieksni no 18 uz 20 gadiem, lai varētu piedalīties alkohola apritē, jauniešiem darbs viesmīlības nozarē būs ierobežots.

Viņš arī pauda, ka Alkoholisko dzērienu aprites likuma plānotās izmaiņas nav apspriestas ar viesmīlības nozari, kas, pēc Kalniņa domām, no tām cietīs visvairāk. "Ja tiek veiktas izmaiņas, tā kā ierēdņi ir piedāvājuši un par to ir nobalsojusi Saeimas sociālo un darba lietu komisija, tad pēc būtības nonākam situācijā, ka pilngadību sasniegušam jaunietim principā nav iespējams darboties sabiedriskās ēdināšanas nozarē kā bārmenim, viesmīlim, vīna someljē vai pat kasierim," skaidroja LVRA vadītājs.

Tāpat Kalniņš uzsvēra, ka grozījumu pieņemšanas gadījumā tiktu ietekmēts arī mācību process, jo pilngadību sasniegušie jaunieši nevarēs apgūt bārmeņu un someljē profesijas, ja likums aizliegtu dzērienus nogaršot.

"No vienas puses, mēs priecājamies, ka Latvija ir tikusi "Michelin" ceļvedī, bet, no otras puses, radām potenciālus šķēršļus nozarē strādāt kvalitatīvi sagatavotiem pilngadību sasniegušiem speciālistiem," sacīja Kalniņš. Viņš arī pauda, ka viesmīlības nozarē jau ilgstoši ir problēmas ar darbaspēku un vecuma kāpināšana alkohola apritē iesaistītajiem šo aspektu sarežģīs vēl vairāk.

"Es neņemos spriest par ietekmi, kādu varētu atstāt alkohola aprites vecuma sliekšņa pacelšana no 18 uz 20 gadiem, taču ir sajūta, ka, piesedzot nespēju izkontrolēt jau šobrīd likumdošanā noteikto attiecībā uz alkohola aprites ierobežojumiem, tiek meklēts variants, kā parādīt kārtējo "darbību", neizvērtējot, kādas sekas tā var radīt tautsaimniecībai," teica Kalniņš.

Tāpat viņš norādīja, ka, ja tik tiešām ir nepieciešams celt vecuma slieksni iesaistei alkohola apritē, tad būtu jāņem vērā nozares sniegtie priekšlikumi par Skandināvijas valstu pieredzes aizgūšanu un ieviešanu Latvijā, kur HoReCa sektorā alkohola aprites vecuma slieksnis ir atšķirīgs no veikalā nepieciešamā vecuma.

LVRA apvieno naktsmītnes un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus profesionālai sadarbībai, lai uzlabotu klientu apkalpošanas kvalitāti, sakārtotu Latvijas viesnīcu tirgu un pārstāvētu Latvijas viesnīcu un restorānu biznesu pasaulē. LVRA ir asociācijas "Viesnīcas, restorāni un kafejnīcas Eiropā" biedrs.

LETA jau vēstīja, ka par gaidāmajām izmaiņām Alkoholisko dzērienu aprites likumā kritiski izteikušās vairākas organizācijas, uzņēmumi un valsts iestādes.

Piemēram, Latvijas Vīnziņu asociācija, Latvijas Bārmeņu federācija un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija nosūtījušas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai atklātu vēstuli, kurā norāda uz vairākām neskaidrībām par plānotajām izmaiņām Alkoholisko dzērienu aprites likumā, tostarp problēmām, kas varētu rasties viesmīlības nozares darba tirgū, tūrismā un virknē izglītības programmu.

Tāpat arī Latvijas Bāru asociācija (LBA) skeptiski vērtē plānotās izmaiņas Alkohola aprites likumā, kas patlaban tiek gatavotas Saeimas otrajam lasījumam. Asociācijas valdes loceklis Oskars Ikstens aģentūrai LETA pauda viedokli, ka plānotās izmaiņas šķietami ir ļoti sasteigtas un nepārdomātas, turklāt sarunu procesā netiek ņemts vērā industrijas viedoklis un nozare netika aicināta uz konstruktīvu diskusiju.

Kā aģentūrai LETA pauda Rīgas pašvaldības policijas (RPP) pārstāvis Toms Sadovskis, Saeimai pieņemot stingrāku alkohola tirdzniecības regulējumu, var pieaugt nelikumīgā tirdzniecība, jo jaunieši jau tagad nereti alkoholu nelegāli iegādājas, izmantojot ziņapmaiņas lietotnes grupas.

Līdzšinējā policijas pieredze liecina, ka lielākā daļa veikalu pārdevēju pārkāpj noteikumus un pārdod alkoholu pusaudžiem "drīzāk nevīžības vai paviršības dēļ". Veikalu, kas sistemātiski pārdod pusaudžiem grādīgos dzērienus, esot maz.

Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģijas palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna aģentūrai LETA sacīja, ka alkohola patēriņa mazināšanai nav pareizi runāt tikai par dažiem ierobežojumiem, jo tie nevar būt efektīvi, ja neskata situāciju kopumā.

Viņa vērsa uzmanību, ka šobrīd pieaug ne tikai cilvēku ar alkohola atkarību skaits, bet arī atkārtotu gadījumu skaits, jo līdzekļu trūkuma dēļ cilvēki neiziet ārstēšanas programmas, nevar samaksāt līdzmaksājumu vai iegādāties medikamentus, lai ārstētos tālāk.

Turklāt alkoholisms ir saistīts ar ārkārtīgi daudzām problēmām - vardarbību, ģimenes skandāliem, pašnāvībām, ceļu satiksmes negadījumiem, noziedzību, slimībām, piemēram, sirds un asinsvadu slimībām, audzējiem. Ar to ikdienā savā darbā saskaras ne tikai narkologi, bet arī psihiatri, pašvaldības policisti, sociālie darbinieki un citi.

Viņas vērtējumā situācija alkohola patēriņa mazināšanai būtu jāskata kopumā. Tas attiecas gan uz pieprasījuma mazināšanu un kontroli, gan uz piedāvājuma mazināšanu, gan tirdzniecības laiku, mārketingu. Būtiska nozīme ir arī plāniem, kas paredz ne tikai sabiedrības izglītošanu un ārstēšanu, bet arī piedāvājuma ierobežošanu un stingrāku kontroli.

LETA jau vēstīja, ka pērn 7. novembrī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisija atbalstīja ieceri aizliegt alkoholisko dzērienu tirdzniecību svētdienās un svētku dienās no plkst. 15.

Tāpat apakškomisija atbalstīja priekšlikumu aizliegt tirgot alkoholu darbadienās un sestdienās no plkst. 20 līdz 10, nosakot izņēmumu attiecībā pret mazajiem alus un vīna ražotājiem. Patlaban likums nosaka, ka alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība ir aizliegta no plkst. 22 līdz 8, izņemot tādas vietas, kurās alkoholiskie dzērieni tiek realizēti tikai izlejamā veidā un tiek nodrošināta to patērēšana uz vietas.

Vēstīts arī, ka ar virzītajiem grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā Veselības ministrija (VM) vēlas samazināt alkohola patēriņu Latvijas iedzīvotāju vidū, kā arī ilgtermiņā samazināt ar alkohola lietošanu saistīto slimību īpatsvaru un mirstību no alkohola lietošanas radītajām sekām, piemēram, aknu cirozes, satiksmes negadījumiem, noslīkšanas, traumām, pašnāvībām un citām sekām. Likumprojekts Saeimā tika virzīts iepriekšējās veselības ministres Līgas Meņģelsones darbības laikā.

Iecerētās izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredz alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanu, reklāmas un mārketinga ierobežošanu, kā arī papildu aktivitātes sabiedrības informēšanas un izglītošanas jomā.

Piemēram, alkoholisko dzērienu marķējumā paredzēts iekļaut informāciju par uzturvērtību un sastāvdaļu sarakstu, kā arī piktogrammas, kas brīdina nelietot alkoholiskus dzērienus grūtniecības laikā un vadot transportlīdzekli.

Tāpat plānots aizliegt azartspēļu organizēšanas vietās piedāvāt alkoholiskos dzērienus par brīvu, tos tirgot un lietot pie azartspēļu iekārtām un galdiem, izvietot brīdinājuma informāciju mazumtirdzniecības vietās ar šādu tekstu "Alkoholisko dzērienu lietošanai ir negatīva ietekme uz veselību, alkoholiskos dzērienus nedrīkst pārdot nepilngadīgām personām, kā arī nepilngadīgas personas nedrīkst tos iegādāties, lietot un glabāt".

Vienlaikus plānots aizliegt tirgot alkoholiskos dzērienus, kuros spirta daudzums pārsniedz 22%, plastmasas (PET) iepakojumā un tilpumā, kas mazāks par 0,2 litriem.

Tāpat paredzēts palielināt vecumu, no kura iespējams iegādāties alkoholiskos dzērienus, līdz 20 gadiem.

Lai ieviestu visaptverošu alkoholisko dzērienu reklāmas un mārketinga ierobežošanu, izmaiņas likumos paredz aizliegt alkoholisko dzērienu cenu vai atlaižu reklāmu vairākās vietās. Tas attiecas uz preses izdevumiem un citiem drukātajiem reklāmas izdevumiem, publikācijām patērētājiem, kinoteātriem, interneta vietnēm, kā arī tiešsaistē esošajām reklāmām un tiešsaistes saskarnēm jeb aplikācijām.

Tāpat paredzēts aizliegt alkoholisko dzērienu cenu vai atlaižu reklāmu, izmantojot pasta (arī e-pasta) pakalpojumus, kā arī citās vietās ārpus alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vietām, izņemot alkoholisko dzērienu ražošanas vietas vai ražotāja struktūrvienības.

Grozījumi paredz arī aizliegt tirdzniecības veicināšanas pasākumus, kas piedāvā alkoholu kopā ar citu preci vai pakalpojumu par izdevīgāku cenu, kā arī piedāvā alkoholiskos dzērienus degustācijā, izņemot mazumtirdzniecības vietā, par velti, kā dāvanu vai kā kompensāciju par citas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu.

Vienlaikus grozījumi paredz aizliegt tādus tirdzniecības veicināšanas pasākumus (akcijas, izpārdošanas u.tml.) mazumtirdzniecības vietās, kas piedāvā iegādāties vairākas alkoholisko dzērienu vienības par zemāku cenu, un citus līdzīgus piedāvājumus, kas rada ekonomiska ieguvuma iespaidu, kā arī piedāvā alkoholisko dzērienu iegādi ar atlaidi patērētāja lojalitātes programmas ietvaros (izņemot atlaidi, kas tiek piemērota vienai vienībai).

Ar izmaiņām Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredzēts aizliegt arī cenu vai atlaižu reklāmu alum un vīnam televīzijā un radio.

Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam jau šobrīd televīzijā un radio ir atļauta tikai alus un vīna reklāma. Lai arī likumprojekts pilnībā neaizliegs alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā un radio, tiks aizliegtas šo dzērienu cenu vai atlaižu reklāmas.

Latvijā

Sestdien Daugavpils Universitātē, klātesot ap 270 cilvēkiem, nodibināta reģionālā partija "Sarauj, Latgale!", kuras valdē ievēlēts pašreizējais Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš, no Balvu un Rēzeknes puses nākošais Rīgas domes deputāts, bijušais "Saskaņas" līdzpriekšsēdētājs Andris Morozovs un sabiedriskā aktīviste Anna Nariškina, kura 2021.gada pašvaldību vēlēšanās startēja no "Saskaņas" saraksta.