Pēc publiski izskanējušās informācijas, ka Valsts prezidenta padomnieks Nacionālās drošības padomē (NDP) runāto ir atstāstījis ASV vēstniecības darbiniekiem, bijušie valstsvīri turpina paust neizpratni par tik brīvu rīcību ar slepenu Latvijas valsts informāciju.
Kā zināms, grāmatā WikiLeaks. Nošaut nedrīkst apžēlot (Slepeno diplomātiskā dienesta telegrammu atšifrējums) publiskoti bijušā ASV vēstnieka Čārlza Larsona ziņojumi ASV valdībai. Vienā no ASV vēstnieka ziņojumiem atreferēta NDP sēde 2008. gada 15. augustā un tajā teikts sekojošais: "Prezidenta ārlietu padomnieks Andris Pelšs apgādāja mūs ar sēdes atšifrējumu. Kā norādīja Pelšs, padome visumā ratificēja politiskās līnijas, kuras Latvija izstrādājusi visu nedēļu." Kā izriet no dokumenta, padomnieks par sēdē runāto ASV vēstniecību informējis apbrīnojami operatīvi – ziņojums ASV valdībai tapis jau dažas stundas pēc sēdēs beigām.
Profesionāls puisis
Vakar notikušo sāka komentēt arī Valsts prezidenta kanceleja (VPK). Prezidenta preses sekretāres vietniece Daiga Holma ziņu aģentūrai BNS pastāstīja, ka A. Pelšs "savu darbu pilda atbildīgi un profesionāli"; ka viņa "pienākumos ietilpst darbs ar ārvalstu diplomātiem un to informēšana par Latvijas valsts oficiālo pozīciju dažādos aktuālos starptautisko attiecību jautājumos".
"VPK kategoriski noliedz", ka A. Pelšs "būtu ASV vēstniecībai Rīgā nodevis jebkādus dokumentus, kas ir aizsargājami saskaņā ar likumu par valsts noslēpumu," BNS skaidrojusi preses sekretāres vietniece un piebildusi, ka VPK "nekomentē WikiLeaks".
No preses sekretāres vietnieces teiktā gan var izsecināt, ka kaut kādus dokumentus A. Pelšs ASV vēstniecībai tomēr varētu būt nodevis, jo citādi tiktu paziņots, ka nav nodoti "nekādi" dokumenti.
Neatkarīgā ir uzdevusi VPK savus detalizētus jautājumus, uz kuriem tiek gaidītas atbildes.
Pat miegā jābaidās
Savukārt bijušais Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ārgalis Neatkarīgajai pastāstīja, ka viņam savulaik nācies aizstāt Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri un līdz ar to piedalīties arī NDP. Viņš joprojām atminas sēdes slepenības auru. "NDP sēdes bija ļoti slepenas. Vairākkārt tikām brīdināti – ja informācija tiks izpausta, iestāsies kriminālatbildība. Tāpēc mani šokēja Neatkarīgajā atreferētā WikiLeaks publikācija. Vismaz tolaik lieta bija nopietna. Lai piedalītos sēdēs, vajadzēja augstākās kategorijas pielaidi noslēpumam, kura man bija. Tolaik Saeimā bija speciāls cilvēks, kurš pret parakstu izdeva slepeno mapi. Pēc sēdes tā atkal pret parakstu bija jāatdod atpakaļ. Man ieteica no Saeimas uz Rīgas pili doties ar transportu, lai kāds to mapi pa ceļam neatņem, vai, ja eju kājām, tad ar kādu kopā. Lai arī cik ilgi es prezidenta pilī sēdētu, šis cilvēks Saeimā mani vienmēr sagaidīja, lai es viņam varētu pret parakstu nodot mapīti atpakaļ. Tagad lasu un brīnos – tolaik mēs to tik nopietni uztvērām, bet mūsdienās cilvēki jau pēc pāris stundām iet un to visu izstāsta citiem. Dīvainākais – kā lasīju Neatkarīgajā – par to nav nekāda atbildība. Tā esot pat ieteicams darīt, ja tik ir sadarbības līgums ar sabiedrotajiem. NDP sēdes bija tik nopietna lieta, ka pat sievai miegā nedrīkstēju stāstīt, ko mēs tur esam sprieduši."
Nepieņemama prakse
Bijušais Saeimas priekšsēdētājs, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs un premjers Indulis Emsis ir pieredzes bagāts NDP dalībnieks. Vaicāts, vai arī viņa laikā amatpersonas pēc NDP sēdēm izklīda pa vēstniecībām, teica: "Tolaik bija pieņemts par to, kas tajā telpā spriests, ārpus šīm telpām nerunāt. Tādēļ jau tā ir Nacionālā drošības padome, lai tajā spriestu par lietas būtību, lai pēc tam dienestiem dotu attiecīgus rīkojumus. Tolaik ar medijiem pēc sēdes drīkstēja runāt tikai Valsts prezidents vai Ministru prezidents. Viņi vienīgie drīkstēja publiski paust secinājumus par sēdē lemto. Pārējie neko nekomentēja. Tāda bija pieņemtā prakse."
Viņš norādīja, ka Valsts prezidenta padomnieki NDP sēdēs nekad nav piedalījušies, izņemot sēdes protokolētāju. Vaicāts, kā viņš vērtē, ja prezidenta padomnieki vēstniecībās stāsta par sēdē lemto, I. Emsis teica: "Manā rīcībā nav tādu ziņu, taču, ja tā ir bijis, tad tā ir absolūti nepieņemama prakse.