Hipotekārā kredīta maksātāji sāk saņemt procentu kompensācijas no VID

© Ģirts Ozoliņš / F64

Valsts ieņēmumu dienests (VID) piektdien ir sācis hipotekārā kredīta procentu kompensācijas izmaksas, un jau ir veikti 842 maksājumi par kopējo summu 179 726,37 eiro, aģentūrai LETA pavēstīja VID pārstāvji.

Izmaksas tiek veiktas saskaņā ar sarakstiem, ko līdz 10.aprīlim VID iesniedza kredītiestādes. Kompensācijas tiks izmaksātas pakāpeniski līdz 30.aprīlim.

Par šo gadu naudu savā kontā hipotekāro kredītu ņēmēji saņems četras reizes - aprīlī, jūlijā, oktobrī un janvārī.

VID pārstāvji skaidro, ka process ir automatizēts un cilvēkiem, kam pienākas kompensācijas, pašiem nekas nav jādara, tādēļ VID īpaši aicina uzmanīties no krāpniekiem, kuri, uzdodoties par VID vai kredītiestādi, mēģina izmānīt personas datus un finanšu līdzekļus.

Visu informāciju, kas ir nepieciešama kompensāciju izmaksai, VID saņem no kredītiestādēm, kas iedzīvotājiem izsniegušas hipotekāros kredītus. Tādēļ VID neaicinās iedzīvotājus "klikšķināt uz saites", "apliecināt savu identitāti", "Skenēt QR kodu un izmantot pagaidu paroli", "sūtīt savu konta numuru", "nosaukt paroli" un tamlīdzīgi, šādi rīkoties aicina krāpnieki.

Jau ziņots, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 11.aprīlī atbalstīja apropriācijas palielināšanu Finanšu ministrijas (FM) budžetā par 48,44 miljoniem eiro, lai VID pirmajā pusgadā varētu veikt hipotekāro kredītņēmēju aizsardzības nodevas izmaksas.

Kompensācija 30% par pirmā ceturkšņa kredītprocentu maksājumiem jāizmaksā līdz 30.aprīlim un tā pienāksies par hipotekārā kredīta līgumu, kas noslēgts līdz 2023.gada 31.oktobrim, bet hipotekārā kredīta atlikums nedrīkst pārsniegt 250 000 eiro. Gadījumā, ja būs radusies kāda tehniska kļūda, cilvēkiem sākumā jāvēršas savā bankā un, ja banka teiks, ka tā no savas puses visu izdarījusi, tad jāvēršas VID, skaidroja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais