Rosina aizliegt publiskajos iepirkumos Krievijas un Baltkrievijas preces un pakalpojumus

© pexels.com

Opozīcijā esošās Nacionālās apvienības (NA) deputāti rosina aizliegt publiskajos iepirkumos Krievijas un Baltkrievijas preces un pakalpojumus.

NA priekšlikums paredz Publisko iepirkumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā nostiprināt prasību pasūtītājam, sagatavojot iepirkumu, nodrošināt, lai pasūtījuma izpildījumā netiktu ietvertas Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preces un pakalpojumi.

Iecerēts, ka grozījumi stātos spēkā nākamā gada 1.janvārī.

Opozīcijas deputāti likumprojekta anotācijā skaidro, ka, neraugoties uz Krievijas brutālo karu Ukrainā, kā arī Baltkrievijas atbalstu agresorvalstij, Latvijā publiskajā iepirkumā joprojām ir sastopamas Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preces un pakalpojumi.

Tas nozīmējot, ka ar publiskā iepirkuma starpniecību Krievija iegūst līdzekļus, ko izmantot agresijai pret Ukrainu finansēšanai, pauž NA.

Priekšlikuma autors Uģis Mitrevics (NA) aģentūrai LETA norāda, ka vecāki nevarot būt pilnīgi pārliecināti, ka "bērnus nebaro ar agresorvalstu ražotām pārtikas precēm", jo skolu ēdināšanu nodrošina ar publisko iepirkumu noteikts ēdinātājs vai piegādātājs.

Šobrīd publiskos iepirkumus reglamentējošie noteikumi nosaka, ka piegādātāji nevar būt sankcionētie uzņēmumi, Krievijā reģistrēti uzņēmumi un personas. Taču nav noteikta prasība izsekot visu preču vai produktu izcelsmi, uzsver deputāts. Piemēram, ja pārtikas produkti tiek piegādāti no vairumtirdzniecības bāzēm, kā pārsvarā notiek, produktu izcelsme netiekot īpaši kontrolēta.

''Kāda jēga sankcijām, kuru viens no mērķiem ir vājināt agresorvalsts spēju īstenot karu, ja Latvijā publiskajos iepirkumos joprojām var tikt piegādātas Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preces, kas nozīmē tikai to, ka ar Latvijas publiskā iepirkuma starpniecību Krievija iegūst finanšu līdzekļus, kas var tikt izmantoti Krievijas agresijas atbalstam,'' uzskata Mitrevics.

Iepriekš NA deputāti bija rosinājuši liegt piedalīties valsts un pašvaldības iepirkumos uzņēmumiem, kas turpina sadarbību ar Krieviju vai Baltkrieviju. Janvārī Saeima minētos grozījumus nodeva izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Latvijā

Šodien ZZS valde gatavojas izvirzīt savu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata pretendentu – valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Latvijas Bankas likums nosaka: “Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.” Tas nozīmē, ka tikai politiķi, Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz šo augsto amatu.

Svarīgākais