Apspriests plāns Mežotnes pili izveidot par Rundāles pils muzeja filiāli

© Dmitrijs Suļžics/MN

Risinot Mežotnes pils jautājumu, ir svarīgi saglabāt kultūrvēsturisko mantojumu, uzsvēra kultūras ministre Agnese Logina (P), kura trešdien uzrunāja uz pirmo sēdi sanākušos Kultūras ministrijas (KM) izveidotās darba grupas dalībniekus, aģentūru LETA informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Kultūras ministre arī norādīja, ka darba grupā rosināta diskusija par kultūrvēsturiskā īpašuma apsaimniekošanu kopumā. Viņa klāsta, ka darba grupā grib rast racionālu risinājumu tālākai situācijas virzībai. Vienlaikus Logina atzīmēja, ka kultūras jomā ir gana daudz vajadzību, kam nepieciešami papildu līdzekļi, tomēr jāsaprot, ka visam "tagad un tūlīt" līdzekļus nevar atrast.

Darba grupas locekļi uzklausīja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) ziņojumu par Mežotnes pils apsaimniekošanas izmaksām un Rundāles pils muzeja redzējumu par potenciālo Mežotnes pils pārņemšanas modeli.

Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse informēja darba grupas locekļus par piedāvājumu Mežotnes pili izveidot par Rundāles pils muzeja filiāli: pārņemt Mežotnes pils kompleksa apsaimniekošanu, iekļaut Mežotnes pils kompleksu kultūras tūrisma apritē, pēc iespējas ātrāk atverot pili apmeklētājiem un organizējot kultūras pasākumus tajā, izstrādāt Mežotnes pils muzeja koncepciju un sagatavot darbības plānu, kā arī lietderīgi izmantot viesmīlības nozares infrastruktūru, atsākot restorāna un viesnīcas servisa darbību pils kompleksā. Nepieciešamais provizoriskais, ikgadējais finansējums piedāvājuma īstenošanai no valsts budžeta - 2024.gadā - 50 000 eiro, savukārt nākamajos trīs gados - 300 000 eiro ik gadu.

Tāpat Lūse pieteica darbus, kurus pirms Mežotnes pils kompleksa nodošanas Rundāles pils muzejam būtu jāpaveic VNĪ: pils kanalizācijas vēdināšanas stāvvadu izbūve virs jumta seguma, ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas atjaunošana, balss izziņošanas sistēmas un evakuācijas apgaismojuma nomaiņa, elektroinstalācijas pārbaude un nepieciešamības gadījumā neatbilstību novēršana, kā arī pasažieru un kravas lifta darbspējas pārbaude un nepieciešamības gadījumā atjaunošanas darbu veikšana. Administratīvajā ēkā - ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas nomaiņa, sporta zālē ar piebūvi un garāžām - ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas nomaiņa.

Darba grupas locekļi aicināja Rundāles pils muzeju izstrādāt detalizētāku Mežotnes pils kompleksa attīstības stratēģiju un apsaimniekošanas, darbības un biznesa plānu, detalizētāk paredzot ieņēmumus un izdevumus trīs gadu periodā. VNĪ savukārt nodot Rundāles pils muzejam šim mērķiem nepieciešamo tehnisko informāciju un dokumentāciju, kā arī nodrošināt pieeju Mežotnes pils ēku stāvokļa apsekošanai klātienē. Nākamā darba grupas sēde plānota 29.maijā.

KM norāda, ka Mežotnes pils ir viens no izcilākajiem klasicisma arhitektūras paraugiem Latvijā. Pils celtniecība notika no 1797. līdz 1802.gadam. Trīs stāvu ēka, kuras pagalma fasādes centru izceļ četrkolonnu portiks ar trīsstūra frontonu, bet parka fasādes centru - pusrotonda, demonstrē veiksmīgu arhitektoniski telpisko kompozīciju. Pils fasāžu arhitektūrā izmantots trīsdaļīgā loga motīvs, tā sauktais Palladio logs, kas ir raksturīgs Džakomo Kvarengi daiļradei, kā arī pusapļa logi frontonos un cokolstāvā.

Klasicisma pieminekļa māksliniecisko izteiksmību vairo jonisko kolonnu kapiteļi, sandriki, dzegas un rustojums. Iekštelpu mākslinieciskajā izveidē jūtama klasicisma un ampīra noskaņa. Parādes telpas pārsteidz ar apaļā kupola zāli, kas ir uzskatāma par nozīmīgāko klasicisma interjeru Latvijā. Pils atrodas vienā no skaistākajiem angļu stila ainavu parkiem Latvijā. Mežotnes muižas ainavu parka aizsākumi meklējami 18.gadsimta beigās, parka veidošanu pabeidza 19.gadsimta 20.gados. Tam ir trīs atsevišķas daļas: parādes pagalms, centrālā daļa un blīvo stādījumu daļa ar skuju kokiem, klāsta KM.

Pils stipri cieta Otrā pasaules kara laikā un tikai 1959.gadā sākās tās ilgstoša atjaunošana. Sasaistē ar Rundāles pils unikālo atjaunošanas procesu, Mežotnes pils ieguva tādas pašas augstas raudzes profesionālu konceptu, konsultācijas un kvalitatīvu darbu izpildījumu. Otrais posms pils atjaunošanā sākās pēc valstiskās neatkarības atgūšanas. 2001.gadā pils atjaunošana tika pilnībā pabeigta. Ēkā tika veikta daļēja telpu pārbūve, vietām - vēsturiskā plānojuma atjaunošana un radīts jauns daudzfunkcionāls izmantošanas risinājums. Arhitektu un interjeru mākslinieku sadarbības rezultātā, ēka kļuva par mūsdienīgi funkcionējošu objektu. Mežotnes pils ir VNĪ īpašumā.

Darba grupā strādā KM, Rundāles pils muzeja, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP), Finanšu ministrijas (FM), VNĪ un Bauskas novada pašvaldības nominētie pārstāvji: NKMP vadītājs Juris Dambis, NKMP Arhitektūras un mākslas daļas vadītāja Anna Ancāne.

Tāpat darba grupā strādā Rundāles pils muzeja direktore Lūse, Rundāles pils muzeja direktores vietniece administratīvajā darbā Inga Pudenko, VNĪ valdes loceklis Andris Vārna, VNĪ Korporatīvās komunikācijas un ilgtspējas daļas vadītāja Aija Ikstena, FM biroja vadītājs Rolands Bogdanovs, FM Administrācijas vadītāja Ieva Braunfelde, FM Juridiskā departamenta direktore Agija Leitāne-Šķēle, FM Juridiskais departamenta Iepirkumu politikas un valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politikas nodaļas vecākā eksperte Elīna Bite.

LETA jau rakstīja, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde iestājas par Mežotnes pils saglabāšanu valsts īpašumā un tās lietošanas sasaisti ar Rundāles pils muzeju. Arī vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki atklātā vēstulē aicinājuši pils ansambli atstāt valsts īpašumā un attīstīt tajā muzeju.

VNĪ izsludinātā nomas tiesību izsole divreiz noslēgusies bez rezultātiem, tāpēc izsludināta jauna izsole. Nomas tiesību izsoles sākuma maksa ir 1441,42 eiro mēnesī.

Papildu maksājumi ietver apsaimniekošanu, nekustamā īpašuma nodokli, apdrošināšanu un zemes nomu. Līguma darbības termiņš plānots 30 gadi. Nomas tiesību izsoles nodrošinājuma nauda ir 10 000 eiro.

Mežotnes pils komplekss ietver pili, administratīvo ēku, sporta zāli un citus teritorijas elementus. Nomniekam būs pienākums saglabāt tajā esošo kustamo mantu, ieskaitot interjera priekšmetus un mēbeles.

Svarīgākais