Jau trīs gadus Mežotnes pils stāv tukša. Vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki atklātā vēstulē, izveidojot iniciatīvas grupu, aicina Mežotnes pils ansambli atstāt valsts īpašumā un attīstīt tajā muzeju – Rundāles pils muzeja filiāli. Kultūras ministrija sola rast labāko risinājumu. Savukārt pils saglabāšanas iniciatīvas grupas pārstāvji preses konferencē pauda bažas, vai labākā varianta meklēšana gadiem ilgi neiestrēgs darba grupu diskusijās un valsts institūciju darbinieku kabinetos.
Mežotnes pils ir izcils klasicisma arhitektūras piemērs. Tā atrodas Bauskas novada Mežotnes pagastā, 10 kilometru attālumā no Bauskas. To raksturo ne tikai arhitektūras krāšņums, bet arī harmoniska ainava, kas ietver parku un Lielupi. Pils komplekss ietver ne tikai pašu pili, bet arī plašu teritoriju, kas iekļauta dabas parka "Bauska" sastāvā. Aptuveni 15 hektāri no šīs zemes ir daļa no dabas parka, savukārt pārējā teritorija, kas sastāv no aptuveni 74,5 hektāriem, ietilpst ainavu aizsardzības zonā.
Pašlaik Mežotnes pili apsaimnieko VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ). VNĪ valdes loceklis Andris Vārna pauda gandarījumu, ka nomas tiesību izsoles izsludināšanas rezultātā jautājums par Mežotnes pils nākotni atkal ir aktualizējies. Viņš norādīja, ka jau iepriekš VNĪ ir aicinājuši nozares profesionāļus un pašvaldību kopā meklēt risinājumu Mežotnes pils kompleksa tālākai attīstībai, tomēr risinājumi par pils izmantošanu un finansējuma avotu netika rasti.
Vairāku sabiedrībā pazīstamu cilvēku - bijušā Rundāles pils muzeja direktora Imanta Lancmaņa, Rundāles pils muzeja tagadējās direktores Lauras Lūses, Bauskas novada domes priekšsēdētāja Aivara Okmaņa, mūziķa un mākslas un mūzikas centra "Ceplis" īpašnieka Igo (Rodrigo Fomina), Pētera Vaska fonda vadītājas, Mazās Mežotnes pils īpašnieces Regīnas Deičmanes un bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera - izveidotās Mežotnes pils iniciatīvas grupas 16. aprīlī rīkotajā preses konferencē paldies tika teikts arī žurnālistiem, pateicoties kuriem Latvijas sabiedrība sadzirdēja un iestājās par pils saglabāšanu valsts īpašumā.
Regīna Deičmane ar iniciatīvas pieteikumu vērsās portālā "manabalsss.lv", un raksta tapšanas brīdī par iniciatīvu "Mežotnes pilij jākļūst par Rundāles pils filiāli" bija parakstījušies 1866 cilvēki.
Preses konferencē viņa sacīja, ka tic Bauskas novada pašvaldības, kas ir pierādījusi, ka rūpējas par tās teritorijā esošā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, atbalstam, par ko liecinot arī nesen atjaunotā Mežotnes baznīca. Tāpat izcils piemērs, kā apsaimniekot valsts nozīmes arhitektūras pieminekli 50 gadu garumā, ir Imanta Lancmaņa rūpes par Rundāles pili. "Es ticu, ka valsts var pieņemt atbilstošu lēmumu," teica R. Deičmane.
Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse sacīja, ka precedents jau ir, atgādinot par 1964. gadā pieņemto valstiski nozīmīgo lēmumu par Rundāles pils muzeja izveidi.
Lai Mežotnes pils kļūtu par pilnvērtīgu Rundāles pils muzeja filiāli, nepieciešams sakopt pils parku, no pils interjera izveidot muzeja ekspozīciju, kā arī muižas kompleksu iekļaut tūrisma tīklā. Mežotnes pils uzturēšanai gadā no valsts budžeta būtu nepieciešami 300 000 eiro.
Taču Rundāles muzejs nesola filiāli izveidot viena gada laikā, un arī trīs gadu laikā nesola. Tas sola Mežotnes pili atvērt tik ātri, cik vien tas būs iespējams, un strādāt, lai tur izveidotu muzeja ekspozīciju, sakoptu parku. "Strādāsim tik ilgi, cik būs vajadzīgs," uzsvēra L. Lūse.
Bijušais Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis atgādināja, ka kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pamatā ir vērtības apzināšanās, un, viņaprāt, "Latvijā nav sapratnes, kas ir Mežotnes pils".
"Tā ir Rundāles pils, tikai citā laikā un stilistikā," sacīja I. Lancmanis. Savā prezentācijā viņš izstāstīja pils tapšanas vēsturi, piebilstot, ka vairāki Mežotnes pils interjera priekšmeti un skulptūras jau kā eksponāti atrodas Rundāles pils muzejā. "Firstienes Šarlotes Līvenas kapa pieminekli redzēju 1958. gadā bez galvas. Galva atradās nejauši - to atrada muižas dīķī," stāstīja I. Lancmanis.
Pēc viņa teiktā, Mežotnes pils ir objekts numur viens, ar eiropeisku vērtību. "Ja to pārdos, tas nozīmēs, ka Latvijas valsts neapzinās savas vērtības, un tā būtībā ir Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma graušana," sacīja I. Lancmanis.
VNĪ valdes loceklis A. Vārna preses konferencē apgalvoja, ka VNĪ vēlējās atsākt pils iznomāšanas procesu, nav mērķis pili pārdot, bet atrast tai apsaimniekotāju.
Bažas, ka Mežotnes pils var tikt pārdota, raisa fakts, ka objekta pašreizējam apsaimniekotājam VNĪ jau trīs izsolēs nav izdevies atrast ēkai nomnieku, jo neviens neesot pieteicies. To "Neatkarīgajai" apstiprināja arī Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.
Arī Bauskas novada pašvaldība aicina parakstīties par iniciatīvu "Mežotnes pilij jākļūst par Rundāles pils filiāli", teikts pašvaldības "Facebook" vietnē. Pašvaldība iestājas pret Mežotnes pils pārdošanu. Tāpat pašvaldība saņemot cilvēku zvanus, kuros tiek pausta gatavība ziedot naudu Mežotnes pilij.
Pirms tam ilgus gadus Mežotnes pils telpas tika izīrētas dažādiem pasākumiem un tur darbojās viesnīca. Taču var teikt, ka šim biznesam punktu pielika kovida pandēmija, kad daudz kas tika aizliegts, un Mežotnes pils nomnieks uzteica nomas līgumu. A. Okmanis preses konferencē pauda nožēlu par šādu iznākumu, taču pašvaldībai bez finansējuma neesot iespēju attīstīt pili, lai tā kļūtu par tūrisma objektu.
"Neatkarīgā" pārliecinājās, ka šobrīd Mežotnes pils tiek labi uzturēta - apkārtne, iekštelpas, interjers un mēbeles ir labā stāvoklī.
Mežotnes pils Bauskas novada pašvaldības attīstības plānā ir jau divus gadu desmitus, arī investīciju plānā. Pašvaldība finansē sadarbību ar pils īpašniekiem, bet pēdējo trīs gadu laikā gan nav bijis ar ko sadarboties.
Bauskas novada pašvaldība arī iecerējusi pastāvīga gājēju tilta vai pārceltuves izbūvi pāri Lielupei, lai varētu sasniegt otrpus upei esošo Mežotnes baznīcu un pilskalnu, kā arī piecu kilometru attālumā esošo Rundāles pili.
Kultūras ministrija (KM) rosinās veidot darba grupu, kurā izvērtēt risinājumus tālākai Mežotnes pils izmantošanai. Darba grupā tiks aicināti piedalīties Rundāles pils muzeja, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP), Finanšu ministrijas, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" un Bauskas novada pašvaldības pārstāvji.
To preses konferencē apliecināja arī KM parlamentārā sekretāre Agnese Lāce, uzsverot, ka KM ne tikai ir par pils saglabāšanu, bet vēlas, lai tā kļūtu pieejama sabiedrībai. Pirmā darba grupas tikšanās plānota jau 24. aprīlī. "Sēdīsimies pie viena galda, lai pārrunātu tālāko scenāriju sadarbībai. Apstiprinu apņemšanos rast labāko risinājumu," sacīja A. Lāce.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis apliecināja, ka pārvalde vienmēr ir iestājusies par Mežotnes pils saglabāšanu valsts pārziņā. 2006. gadā pārvaldei radās iecere vēsturisko objektu pārvaldīšanu nodot VNĪ ar domu, ka radīsies laba sistēma, taču diemžēl tā neradās.
Tagad J. Dambis solīja meklēt risinājumu, un, viņaprāt, iecere Mežotnes pils nākotni saistīt ar Rundāles pils muzeju pašlaik ir labākais risinājums. Tiem, kurus biedē finansējums, viņš atgādināja, ka tie nav miljoni, bet 300 000, "kas ir maza nauda pret ieguvumu kā Latvijas valstij".
Bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers Mežotnes pili raksturoja kā kaut ko īpašu, kā vietu, kas pievelk cilvēkus. Un laikā, kad ir nedrošības sajūta, cilvēki grib smelties spēku.
Viņaprāt, zvaigznes ir sastājušās labvēlīgi, ja Rundāles pils muzejs un Bauskas novada pašvaldība ir gatavi sadarboties. Pils ir izgājusi ciklu, kad ar to gribēts labi nopelnīt, taču turpmāk nopelnīt nevarēs, jo šis objekts ir domāts kultūrai, kultūras baudīšanai.
Tomēr, pēc viņa sacītā, atbilde uz Mežotnes iniciatīvas grupas atklāto vēstuli atnāca par ātru, un bijušo Valsts prezidentu māc bažas, vai tikai tas nebūs kārtējais "kaut ko sačibināsim" gadījums. V. Zatlers vēlētos redzēt konkrētus termiņus un kā juridiski un finansiāli tikt uz priekšu. Viņaprāt, darba grupai būtu jāstrādā ne ilgāk kā līdz rudenim.
"Ja nebūs spiediena, lēmumi aizķersies. Valsts struktūru mehānisms ir inerts un lēns," atgādināja pieredzējušais politiķis, mudinot sabiedrību un medijus neatslābt, turēt roku uz pulsa un raudzīties, lai nepieciešamie lēmumi par Mežotnes pili tiktu pieņemti.
