Zatlers, Igo un citi sabiedrībā zināmi cilvēki aicina Mežotnes pils ansambli atstāt valsts īpašumā

© f64.lv, Kaspars Krafts

Vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki atklātā vēstulē aicina Mežotnes pils ansambli atstāt valsts īpašumā un attīstīt tajā muzeju.

Vēstuli parakstījuši bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers, mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis, Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse, mūziķis Igo, Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis un vairāki citi sabiedrībā pazīstami cilvēki.

Mežotnes pils jau vairākus gadus stāv tukša - "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) ir rīkojusi vairākas nomas tiesību izsoles, taču par pili nav bijusi nomnieku interese.

Vēstules autori aicina atstāt pils ansambli valsts īpašumā un attīstīt tajā Mežotnes pils muzeju, līdzīgu Rundāles un Bauskas pils muzejiem, un optimālā variantā redz to Rundāles pils muzeja filiāles statusā. Viena no atklātās vēstules autorēm - Mazās Mežotnes pils īpašniece un Pētera Vaska fonda vadītāja Regīna Deičmane portālā "manabalss.lv" iniciējusi parakstu vākšanu, lai Mežotnes pili noteiktu par Rundāles pils muzeja filiāli, kuru pāris dienās parakstījis nepilns tūkstotis cilvēku.

Atklātās vēstules autoru ieskatā, šobrīd svarīgākais valsts kultūras un sabiedrības nākotnes vārdā esot panākt "lēmuma par pārdošanu pārskatīšanu".

"18. un 19.gadsimta mijā celtā pils iemieso slavenā itāļu arhitekta Džakomo Kvarengi (1744-1817) ieceri. Pils arhitektūra ir agrākais kolonnu portika būves piemērs Latvijas piļu arhitektūrā, un tās arhitektoniski mākslinieciskā vērtība salīdzināma ar netālo Rundāles pili. Unikāla un tam laikam neordināra ir pils iekšējā apdare, kurā veiktajiem stukas, glezniecības un mākslīgā marmora darbiem Latvijā nav līdzvērtīgu. Tas pats attiecas uz pils autentisko iekārtu," pils saglabāšanu valsts apsaimniekošanā aizstāv vēstules autori.

"Tagad, kad pili, parku un pagalma apbūvi veidojošās ēkas no jauna paredzēts iznomāt vai pat atsavināt, pastāv risks sabiedrības kontroli pār šo objektu zaudēt uz visiem laikiem, kas, ņemot vērā celtnes izcilās kvalitātes, ir pilnīgi nepieļaujami," uzsvērts vēstulē.

Vēstules autori uzskata, ka pilī būtu jāveido muzejs, lai pieminētu tās kādreizējo īpašnieku firstu Līvenu dzimtu, "kuras pārstāvji, sākot ar Katrīnas II mazbērnu audzinātāju Šarloti fon Līvenu (1743-1828), iegājuši Eiropas vēsturē", bet "pēdējā muižas īpašnieka Anatola Līvena (1873-1937) vārds ierakstīts arī mūsu atbrīvošanas kara vēsturē, palīdzot Latviju atbrīvot no boļševikiem".

Minētie argumenti, pēc vēstules parakstītāju domām, ir pietiekami, lai Mežotnes ansambli saglabātu valsts īpašumā kā suverēnu muzeju vai Rundāles pils muzeja filiāli. Vēstules autori uzskata, ka šāds muzejs kļūšot par vienu no apmeklētākajiem Latvijā.

Kā ziņots, VNĪ izsludinātā nomas tiesību izsole divreiz noslēgusies bez rezultātiem, tāpēc izsludināta jauna izsole. Nomas tiesību izsoles sākuma maksa ir 1441,42 eiro mēnesī. Papildu maksājumi ietver apsaimniekošanu, nekustamā īpašuma nodokli, apdrošināšanu un zemes nomu. Līguma darbības termiņš plānots 30 gadi. Nomas tiesību izsoles nodrošinājuma nauda ir 10 000 eiro.

Mežotnes pils komplekss ietver pili, administratīvo ēku, sporta zāli un citus teritorijas elementus. Nomniekam būs pienākums saglabāt tajā esošo kustamo mantu, ieskaitot interjera priekšmetus un mēbeles.

Svarīgākais