Konceptuāli atbalsta izmaiņas krimināllikumā, lai samazinātu slieksni, no kura iestājas kriminālatbildība

© Vladislavs Proškins / F64

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja Juridiskās komisijas un Tieslietu ministrijas (TM) virzītos grozījumus Krimināllikumā, kas paredzētu līdz desmit minimālajām mēnešalgām samazināt slieksni partiju nelikumīgā finansējuma apmēram, no kura iestājas kriminālatbildība.

Patlaban kriminālatbildība iestājas, ja partijas nelikumīgi finansētas lielā jeb vismaz 50 minimālo mēnešalgu apmērā. Savukārt desmit minimālās mēnešalgas likuma izpratnē ir uzskatāms par ievērojamu apmēru.

No 2024. gada 1. janvāra minimālā mēneša darba alga Latvijā ir 700 eiro, tātad desmit minimālās algas ir 7000 eiro.

TM, izvērtējot pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā diskutēto, norāda, ka pašlaik Krimināllikumā noteiktais nelikumīgā finansējuma slieksnis, no kura iestājas kriminālatbildība, ir par augstu, lai personas tiktu sauktas pie kriminālatbildības par politisko partiju nelikumīgu finansēšanu. Turklāt nereti vairākas personas atsevišķi iemaksā naudas summas, nesasniedzot noteikto apmēru, un kontrolējošajai iestādei ir grūti pierādāms, ka minētās personas ir darbojušās grupā ar vienotu nodomu.

Tāpēc slieksni piedāvāts samazināt no līdz desmit minimālajām mēnešalgām. Ierosinātie grozījumi atbalstīti TM pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā.

Iepriekš Juridiskajā komisijā ģenerālprokurors Juris Stukāns pauda viedokli, ka kriminālatbildībai par nelikumīgu finansējumu partijām jāiestājas jau no pirmā centa, jo neviens nelikumīgi iegūts cents nav jāizmanto iekļūšanai Saeimā.

Jautājums par šiem grozījumiem iepriekš ticis aktualizēts arī Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?", tāpat nepieciešamību pieņemt šos grozījumus uzsvērusi arī "Providus" vadītāja, eksperte Iveta Kažoka.

Juridiskā komisija otrajā piegājienā nolēma virzīt šos grozījumus izskatīšanai Saeimā. Vairāki parlamentārieši akcentēja, ka pie sabiedrības zemās uzticēšanās partijām un politiķiem ir nepieciešams virzīties uz šādu izmaiņu veikšanu.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.