FM pašvaldību budžetos nākamgad sola straujāku līdzekļu pieaugumu nekā valsts budžetā

Pie nemainīgas nodokļu politikas kopējais nodokļu ieņēmumu pieaugums pašvaldību budžetos nākamgad gaidāms straujāks nekā valsts budžetā, ceturtdien Pašvaldību konsultatīvās padomes sēdē solījuši Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Kā aģentūru LETA informēja FM, 2025.gadā valsts pamatbudžetā nodokļu ieņēmumu pieaugums plānots 5,9%, kamēr pašvaldību budžetos - 6,6%. Lielāko pieaugumu nodokļu ieņēmumos došot iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas ir lielākais pašvaldību ieņēmumu avots, prognozētais pieaugums.

Ceturtdien Pašvaldību konsultatīvās padomes sēdē Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvji un deleģētie pašvaldību domju priekšsēdētāji kopā ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV) un FM pārstāvjiem diskutēja par kopējo pašvaldību finanšu situāciju, jauno Eiropas Savienības (ES) fiskālās pārvaldības ietvaru un jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) modeli.

Tāpat sanāksmē pārrunāja aktuālāko informāciju par nodokļu ieņēmumiem un to ietekmējošiem faktoriem šogad, kas ņemti vērā, gatavojot Latvijas Stabilitātes programmu 2024.- 2028.gadam.

LPS un arī pašvaldības atsevišķi jau ilgāku laiku pauž, ka to budžetos katastrofāli trūkst līdzekļu, jo valsts esot uzlikusi vairākas jaunas funkcijas, turklāt aug dzīves dārdzība.

LPS valdes priekšsēdis Gints Kaminskis šonedēļ tikās ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ekspertiem, un abas puses pēc tam izcēla jautājumu par nepieciešamību pēc stabila finansējuma pašvaldībām. LPS kritizēja, ka šobrīd pašvaldību izlīdzināšanas fonds ir "pašpalīdzības kase", kurā no viena kaut ko paņem un iedod citam.

OECD eksperti norādīja, ka pašvaldību izlīdzināšanas fonds nav slikts mehānisms, taču pašvaldību ieņēmumiem ir jābūt prognozējamākiem, un vietvarām šis jautājums ir jārisina politiskās sarunās ar centrālo valdību. Kā vienu no risinājumiem finansējuma bāzes nostabilizēšanai, eksperti piedāvā atvēlēt pašvaldībām lielāku daļu no nodokļu ieņēmumiem.

Vienlaikus nepieciešama arī vietējo uzņēmumu attīstība un pašvaldību efektivitātes celšana. Privātā sektora pusē galvenās problēmas esot trūkums pēc atbilstoša darba spēka, pietiekama finansējuma un infrastruktūras. Pašvaldību sektorā uzlabojama ir sniegto pakalpojumu kvalitāte, skolu tīkls, kadastrālo vērtību jautājums, publiskā sektora darba pievilcība un atalgojums.

Eksperti uzskata, ka gan uzņēmējiem savā starpā, gan pašvaldībām savā, būtu vairāk jāsadarbojas un "jāliek resursi kopā". Tas attiecas gan uz kopīgu infrastruktūras projektu realizēšanu, gan darba spēka kvalifikācijas maiņu un iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošanu.