Līdz rudenim atliek jautājumu par alkohola iegādāšanās vecuma celšanu

© Dāvis Ūlands / F64

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sola rudenī atgriezties pie jautājuma par alkohola iegādāšanās vecuma celšanu.

Saeima otrajā lasījumā atteicās no ieceres alkohola iegādāšanās vecumu palielināt līdz 20 gadiem, noraidot atbildīgajā komisijā atbalstīto priekšlikumu.

Vairāki deputāti pieļāva iespēju, ka uz trešo lasījumu varētu vecuma slieksni dalīt atbilstoši alkohola stiprumam. Tādu priekšlikumu iesniedza deputāts Artūrs Butāns (NA), piedāvājot alu, vīnu un raudzētos dzērienus atļaut pārdot personām no 18 gadu vecuma, savukārt pārējos alkoholiskos dzērienus atļaut pārdot personām no 20 gadiem.

Butāns šodien komisijas sēdē, pamatojot savu priekšlikumu, pauda, ka viss alkohols ir kaitīgs, bet "labāk, lai patērē vieglo alkoholu, nekā stipro".

Politiķis uzsvēra nozīmi attālināt stipro alkoholu no jauniem cilvēkiem, kā arī, raugoties no tautsaimniecības viedokļa, vietējā alus un vīna nozares īpatsvars esot krietni lielāks nekā stiprā alkohola, kur dominē imports. "Uzskatu, ka ar šo priekšlikumu iegūtu gan sabiedrības veselība, gan mūsu tautsaimniecības nacionālās intereses," sacīja parlamentārietis.

Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols pauda iebildumus priekšlikumam, jo neesot zinātnisku pamatojumu alkohola dalījumam. Nav labāks vai sliktāks alkohols, norādīja Vītols. Asociācijas pārstāvis oponēja Butānam, sakot, ka arī 30% stiprā alkohola tiek ražots Latvijā. Asociācija solīja likuma grozījumu pieņemšanas gadījumā vērsties Satversmes tiesā.

Komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS) sacīja, ka personīgi atbalsta priekšlikumu, bet rosināja atgriezties pie tā rudenī, kad to varētu papildus izdiskutēt.

Komisijas vadītājs pauda apņēmību grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā pieņemt vēl šajā Saeimas sesijā. Ja Saeima, izskatot priekšlikumus plenārsēdē, nelems citādi, tad no tā izrietēs, ka vēl tuvākajā nākotnē alkoholu varēs iegādāties no 18 gadu vecuma.

Latvijā

21. novembrī Starptautiskā krimināltiesa (SKT) izdeva aresta orderus Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu, bijušā Izraēlas aizsardzības ministra Joava Galanta un vairāku palestīniešu grupējuma “Hamās” locekļu aizturēšanai. Jau nākamajā dienā mūsu Ārlietu ministrija paziņoja, ka respektēs SKT izdoto apcietināšanas orderi Benjaminam Netanjahu. Šis paziņojums izsauca asu reakciju sabiedrībā. Taču neviens (!) politiķis neuzsāka diskusiju par šo absurdo situāciju. Kāpēc?

Svarīgākais