Aicina apsvērt atsevišķu nodokļu likmju palielināšanu

© Unsplash

Latvijā būtu jāapsver atsevišķu dabas resursu nodokļa (DRN) un akcīzes nodokļa (AN) likmju palielināšanas iespējas, teikts Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sagatavotajā dabas resursu un klimata nodokļu esošās situācijas novērtējumā un priekšlikumos tālākai diskusijai.

Darba grupa iesaka izvērtēt nepieciešamību atjaunot transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli M1, N1 kategorijas transportlīdzekļiem un motocikliem, indeksēt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa (TEN) likmes visiem transportlīdzekļiem, jo pēdējā TEN pārskatīšana tika veikta 2021.gadā, ieviešot TEN aprēķināšanu, ņemot vērā CO2 izmešus pēc WLTP metodes.

Tiek ieteikts izvērtēt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa atvieglojumus komersantu īpašumā esošajiem elektrotransportlīdzekļiem, tādējādi veicinot to izmantošanu komercpārvadājumos.

Nodokļu darba grupa rosina dīzeļdegvielai un petrolejai, kuru izmanto kā kurināmo, paaugstināt AN pakāpeniski - sākot no 2025.gada un atkārtoti no 2027.gada, jo AN likme kurināmajam nav pārskatīta kopš 2021.gada 1.jūlija.

Ieteikts izvērtēt iespēju pārskatīt lauksaimniecībā izmantojamai marķētai dīzeļdegvielai noteikto AN likmi. Šobrīd tā ir 15% (62,1 eiro) no pilnās likmes dīzeļdegvielai (414 eiro). Kā viens no virzieniem ir tās tuvināšana 20% no standartlikmes. AN likme lauksaimniecībā izmantojamai dīzeļdegvielai nav pārskatīta kopš 2020.gada 1.janvāra.

Mazutam (smagā degvieleļļa) tiek rosināts pakāpeniski paaugstināt AN likmi sākot no 2025.gada un turpmākos divus gadus. AN likme mazutam nav pārskatīta kopš 2007.gada 1.janvāra.

Tāpat nodokļu darba grupa rosina sākt pakāpeniski piemērot pozitīvu AN likmi naftas gāzēm, ko izmanto par kurināmo, sākot no 2025.gada, kamēr 2027.gadā tā sasniedz 0,9 eiro par gigadžoulu (eiro/GJ), ņemot vēra zemāko siltumspēju (NCV).

Dabasgāzei, ko izmanto par kurināmo, rosināts pakāpeniski palielināt AN līdz nodokļa slogs sasniedz 0,9 eiro/GJ (NCV) sākot no 2025.gada un turpmākos divus gadus. AN likme dabasgāzei, ko izmanto par kurināmo, nav pārskatīta kopš 2011.gada 1.jūlija;

Dabasgāzei, ko izmanto par kurināmo lauksaimniecībā un rūpniecībā, rosināts pakāpeniski palielināt AN līdz nodokļa slogs sasniedz 0,45 eiro/GJ sākot no 2025.gada un turpmākos divus gadus. AN likme dabasgāzei, ko izmanto par kurināmo lauksaimniecībā un rūpniecībā, nav pārskatīta kopš 2020.gada 1.maija.

Tāpat darba grupas priekšlikumos ir atcelt AN atbrīvojumu naftas produktiem, kurus izmanto elektroenerģijas ražošanā un koģenerācijā, jo dabasgāzei, kuru izmanto minētajiem procesiem, šāds atbrīvojums netiek noteikts, naftas produktiem nosakot AN likmi kā kurināmajam.

Tiek rosināts izvērtēt AN likmi biodegvielām, biometānam un citām alternatīvajām degvielām.

Akmeņoglēm, koksam un lignītam, kuram piemēro DRN, tiek rosināts palielināt DRN likmi līdz 0,9 eiro/GJ (NCV) 2025.gadā un vienam eiro/GJ -2027.gadā.

Tāpat tiek rosināts izvērtēt iespēju pakāpeniski palielināt DRN par gaisa piesārņojošu vielu emisijām un CO2 emisijām gaisā, kā arī izvērtēt iespēju noteikt palielinātu CO2 DRN likmi tām visu jaudu sadedzināšanas iekārtām, kurās no jauna tiek uzstādīti tikai fosilā energoresursa iekārtas.

Darba grupa arī rosina izvērtēt kūdrai kā kurināmajam piemēroto CO2 DRN atbrīvojumu, kā arī izvērtēt DRN piemērošanu par koksnes iegūšanu kailcirtē vai ieviest "celma naudu", nodokli piemērojot par koksnes kubikmetru. DRN maksāšanas brīdis - pēc atskaites par izmantoto ciršanas apliecinājumu ieskaites Valsts mežu dienestā. Ja pēc kailcirtes mežs tiek atstāts dabiskai atjaunošanai, tad DRN maksā pilnā apmērā. Pārējos gadījumos var vērtēt par DRN atlaides piemērošanu, uzskata darba grupa.

Tāpat tiek rosināts izvērtēt iespēju noteikt papildus pasākumus, lai veicinātu pāreju uz bioatkritumu dalītajai vākšanai piemērotiem maisiņiem, kā arī izvērtēt, vai tekstilam, kas izgatavots no dabīgām šķiedrām, būtu nosakāma zemāka DRN likme.

Rosināts izvērtēt, vai būtu nosakāma augstāka DRN likme atkritumu reģenerācijai. Ja vien par mērķi netiek izvirzīta šādas darbības aizliegšana ar nodokļu palīdzību, tad likme nav nosakāma augstāka par likmi, kas piemērojama atkritumu apglabāšanai poligonā, teikts darba grupas secinājumos.

Tiek arī rosināts izvērtēt iespēju pārskatīt DRN līdzekļu novirzīšanas sadalījumu valsts un pašvaldību budžetos.

Tāpat darba grupā saņemts priekšlikums indeksēt elektroenerģijas nodokļa likmi, kura nav pārskatīta kopš 2010.gada, kā arī izvērtēt iespēju atcelt elektroenerģijas nodokli elektrotransportlīdzekļu uzlādei izmantotajai elektroenerģijai publiskajās uzlādes vietās.

Tiek rosināts izvērtēt fosilā kurināmā un degvielas atbrīvojumus un atvieglojumus no DRN un AN un izvērtēt principa "piesārņotājs maksā" piemērošanu.

Latvijā

Kāpēc Latvijā joprojām ir padomju režīmu un Krieviju slavinoši ielu nosaukumi? Šādu jautājumu uzdod Publiskās atmiņas centrs. Tā vēsturnieki uzsver, ka jau teju trīs gadus aicina pašvaldības pārdēvēt ielas, taču to izdarījušas vien dažas. Turklāt trīs Latvijas pilsētās joprojām ir Maskavas iela, un, kā noskaidroja 360TV ziņas “Ziņneši”, divās pavisam noteikti uz palikšanu.